Rīga, 17.jūn., LETA. Maija nogalē tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) atcēlis līdzšinējo Tieslietu ministrijas (TM) izdoto un Latvijas tiesām saistošo informācijas izsniegšanas kārtību, šādi faktiski liedzot sabiedrībai iespējas iegūt informāciju par tiesās iesniegtajām prasībām.
Informācijas ierobežojumi jau gada sākumā skāra interneta vidē pieejamos datus, proti, pavasarī interneta lietotājiem tika liegta pieeja Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas “Lursoft” datubāzē ievadītajiem Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) ierakstiem ar Latvijas tiesās saņemtajiem un reģistrētajiem civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu pieteikumiem, aģentūrai LETA apstiprināja Tiesu administrācijas (TA) sabiedrisko attiecību speciālists Gatis Tauriņš.
Tādējādi pēc Segliņa rīkojuma vienīgā informācija, kas atzīta par vispārpieejamu, ir Latvijas tiesu portālā “tiesas.lv” publicētie TIS dati ar izskatīšanai nozīmētajiem tiesas sēžu kalendāriem. TIS informācija par saņemtajiem pieteikumiem un to tālāku virzību, TM ieskatā, ir definējama kā ierobežotas pieejamības informācija, aģentūrai LETA norādīja ministrijas TM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte.
Arī Tauriņš atzīmēja, ka TIS dati klasificēti kā ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar 2009.gada 10.februāra valdības noteikumiem par tiesu informācijas publicēšanu mājaslapā internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas. Tie noteic: dati par saņemtajiem pieteikumiem nav vispārpieejama informācija.
Saulīte informēja, ka ar Segliņa šā gada 20.maija rīkojumu TM “Tiesu rīcībā esošās informācijas izsniegšanas kārtība” kā iekšējs normatīvais akts tikusi atcelta. Minētās kārtības 5.1.apakšpunkts līdz šim noteica, ka informācija par pieteikuma saņemšanu ir vispārpieejama informācija. Līdz ar Segliņa rīkojumu atzīts, ka šis punkts uzskatāms par pretrunā esošu ar ārējiem normatīvajiem aktiem.
Saulīte gan piebilda, ka iepriekšminētās kārtības atcelšanas motivācija “lielā mērā saistīta ar to, ka kārtība bija nepilnīga, un to, ka lielāko daļu no tajā ietvertajiem jautājumiem regulē ārējie normatīvie akti”.
TM pārstāve informēja, ka šā gada sākumā – 10.janvārī – TM saņēmusi sūdzību no kāda komersanta par Rīgas apgabaltiesas darbinieka rīcību, “izpaužot ziņas par komersanta iesniegtajiem pieteikumiem un TIS datu izmantošanas atbilstību normatīvajiem aktiem”. TM 10.februārī sniegtajā atbildē norādījusi, ka TIS reģistrētās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija.
Oficiāli neapstiprināta informācija liecina, ka komersants bijis nemierā ar informācijas publiskošanu, jo tā procesuālajam oponentam izdevies izvairīties no prasības nodrošināšanas un īpašumu apķīlāšanas.
Tieši Rīgas apgabaltiesa ilgus gadus bija viena no tām tiesām, kas sabiedrībai sniedza informāciju gan par saņemtajiem prasību pieteikumiem, gan precīzāku informāciju par konkrētā nedēļā izskatāmo strīdu būtību. Kad aģentūra LETA 5.jūnijā apgabaltiesā interesējās par iespēju saņemt informāciju par nedēļas laikā tiesā iesniegtajiem civilprasību pieteikumiem, tika saņemta atbilde, ka šī informācija turpmāk vairs netiks sniegta.
TM pārstāve Saulīte skaidroja, ka TIS datubāze domāta tiesu darba vajadzībām jeb ir iekšējas lietošanas datubāze. TIS ievadītā informācija, izņemot judikatūras datubāzi, ir ierobežotas pieejamības informācija.
Pēc Saulītes teiktā, tas noteikts likumā “Par tiesu varu” un Ministru kabineta (MK) 2007.gada 28.augusta noteikumos par TIS izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību un minimālo iekļaujamās informācijas apjomu, kas arī paredz, ka publiski pieejamā informācija no TIS ir tiesu darba statistikas dati, taču šie dati neietver ziņas par iesniegtajām prasībām, argumentēja TM pārstāve.
Saulīte atzīmēja, ka ikvienam interesantam ir tiesības uzzināt, kādas lietas ir ierosinājis tiesnesis, interesējoties par to tiesā, taču tiesai nav pienākums regulāri sagatavot kādus īpašus sarakstus par ierosinātajām lietām un tos publiskot. Par lietām var uzzināt arī tiesu kalendāros, kuri tiek publicēti portālā.
Līdz šim gan arī citas tiesas plašākai sabiedrībai sniedza informāciju par tajās saņemtajiem prasību pieteikumiem, kā arī par citām darbībām saistībā ar ierosinātas lietas būtību, tās izskatīšanas datumu u.c.. Tādejādi tika nodrošinātas sabiedrības tiesības uzzināt, piemēram, par “Bankas Baltija” likvidatoru iesniegto prasību pret Latvijas Banku par 185 miljonu latu piedziņu, kā arī citām civillietām un krimināllietām, kurās skartas uzņēmēju un valsts intereses.
Interesējoties par iespēju saņemt informāciju par tiesā iesniegtajiem prasību pieteikumiem vairākās tiesās, kas līdz šim šos datus sniedza, aģentūra LETA saņēma pretrunīgas atbildes – Rīgas apgabaltiesa, cita starpā norādot uz TIS datiem kā ierobežotas pieejamības informāciju, atteica sniegt informāciju, savukārt Administratīvā rajona tiesa, tāpat kā līdz šim, sniedza ziņas par visos Administratīvās rajona tiesas tiesu namos Latvijā reģistrētajiem pieteikumiem.
Savukārt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā aģentūrai LETA skaidroja, ka turpmāk būšot iespējams saņemt tiesas apstiprinājumu tam, vai konkrēta prasības lieta tiesā reģistrēta.
Saulīte atzina, ka par TM “nostāju tiesas atsevišķi netika informētas, jo nepieciešamais rīcības modelis izriet no ārējiem normatīvajiem aktiem”.
Tomēr no Saulītes sniegtās informācijas secināms, ka tikai 15.jūnijā – gandrīz mēnesi pēc Segliņa rīkojuma izdošanas – TM ar TA starpniecību “ir uzrunājusi visas rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas (ar to saprotot arī administratīvās tiesas) un izteikusi lūgumus iesniegt neskaidros jautājumus par tiesu rīcībā esošas informācijas izsniegšanas kārtību”.
