Nākamā gada valsts budžeta projektu noteikti
nevar nosaukt par sociāli taisnīgu, šorīt intervijā Latvijas Radio
sacīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību
nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.
Viņa atgādināja, ka jau pagājušā gada rudenī tiesībsargs jaunajam
Saeimas sasaukumam nosūtīja vēstuli, norādot, ka, piemēram, garantētā
minimālā ienākuma (GMI) līmenis, kas valstī nav pārskatīts jau septiņus
gadus, ir viens no tiem kritiskajiem lielumiem, kas steidzami būtu
jāmaina, taču pat nākamā gada budžetā būtiski uzlabojumi šajā jomā nav
saskatāmi.
“Diemžēl mēs nākamā gada budžetā neredzam būtiskus grozījumus. Ja
palielinājumi atsevišķās pozīcijās ir, tad tie drīzāk ir kosmētiski vai
tehniski, nevis tādi, kas pēc būtības uzlabos iedzīvotāju ikdienu,”
sacīja Rezevska.
Tiesībsarga biroja pārstāve skaidroja, ka, piemēram, pensiju
indeksācija skar tikai turīgāko pensionāru daļu – tos, kuriem ir lielāks
darba stāžs un obligātās apdrošināšanas iemaksas -, bet nav plānoti
būtiski un skaidri palielinājumi tieši minimālajām pensijām.
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas
vadītāja atgādināja, ka jau pati valdība kopš 2014.gada ir atzinusi, ka
dažādi minimālo ienākumu līmeņi valstī ir par zemu. Savukārt 2015.gadā
kādā Eiropas Komisijas pētījumā norādīts, ka Latvijā minimālā summa, kas
nepieciešama, lai cilvēks varētu kvalitatīvi un veselīgi paēst, ir 153
eiro mēnesī. Rezevska uzsvēra, ka līdz ar to pašreiz GMĪ – 53 eiro šogad
un plānotie 64 eiro nākamgad – ir apmēram trešā daļa no summas, kas
cilvēkam mēnesī nepieciešama tikai paēšanai. “Bet ir jāsaprot, ka par
šiem 53 vai 64 eiro iedzīvotājam ir jāsamaksā vēl arī par mājokli,
apģērbu, veselības aprūpi,” uzsvēra Tiesībsarga biroja pārstāve.
Viņa atzīmēja, ka nespēja risināt minētās problēmas tiesībsarga
ieskatā nav jautājums tikai par naudu, bet par prioritātēm. “Tas ir
līdzīgi kā ģimenē – ja kāds nav paēdis vai kādam ir nepieciešama
veselības aprūpe, mēs taču neatļaujamies tādas greznības kā braukt
ceļojumā vai būvēt vasarnīcu,” salīdzināja Rezevska, aicinot budžeta
veidotājus piebremzēt ar izdevumiem citās pozīcijās, kamēr nav
garantētas visu iedzīvotāju iespējas cieņpilni nodrošināt savas
pamatvajadzības.
