Nākamā gada izaicinājumi ir taisnīga darba
samaksa mediķiem kā veselības aizsardzības sistēmas būtiska sastāvdaļa
un vecuma pensijas pienācīgs apmērs, ikgadējā cilvēktiesību un labas
pārvaldības konferencē sacīja tiesībsargs Juris Jansons.
Viņš uzsvēra, ka šis ir bijis īpašs gads sociālo un ekonomisko
tiesību jomā, kā arī to, ka galvenais fokuss šogad likts uz jautājumiem,
kas ietekmē sabiedrības nabadzību un sociālo atstumtību. Savukārt kā
nākamā gada lielākos izaicinājumus tiesībsargs prognozēja taisnīgu
atalgojumu mediķiem un pienācīgu vecuma pensijas apmēru.
Šogad Tiesībsarga birojs mērķtiecīgi analizēja minimālo ienākumu
līmeņu – garantētā minimālā ienākuma, trūcīguma līmeņa, valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsta un minimālo pensiju atbilstību Satversmei,
uzsvaru liekot uz to lielumu adekvātumu, regulāras pārskatīšanas
pienākumu un atbilstību vispārējiem tiesību principiem.
“Lai arī valdība atzina, ka minimālā ienākuma lielumi gadiem nav
pārskatīti un ir par zemu, tomēr mērķtiecīga rīcība būtiski uzlabot
esošo situāciju netika panākta,” skaidroja Jansons. Tā rezultātā šobrīd
Satversmes tiesā pēc tiesībsarga pieteikuma ir ierosinātas trīs lietas
par minimālā ienākuma un sociālā atbalsta lielumiem.
Šogad tiesībsargs arī nāca klajā ar atzinumu par valsts un pašvaldību
atbalstu jauniešiem, kuri uzsāk patstāvīgu dzīvi pēc pilngadības
sasniegšanas un ārpusģimenes aprūpes beigšanās.Tiesībsargs norādīja, ka
Labklājības ministrija atzina mentora pakalpojuma aktualitāti un
informēja Tiesībsarga biroju, ka 2020.gadā turpinās finansējumu projekta
ietvaros.
Savukārt nepieciešamību pārskatīt minimālos pabalstus, kuru apmērs
normatīvajos aktos tika noteikts vēl 2005.gadā, ministrija nav
izvērtējusi vispār, pauda Jansons.
Tāpat izvērtējot pašvaldību sniegto informāciju par rekomendāciju
izpildi, viņš konstatēja, ka tikai dažas pašvaldības ir pārskatījušas
jauniešiem paredzētos pabalstus un citus palīdzības veidus, tos
palielinot. Vairums pašvaldību rekomendācijas neņēma vērā, par ko
liecina formālās atbildes par sociālo garantiju nodrošināšanu, stāstīja
tiesībsargs un norādīja, ka nākamgad viņš šo jautājumu risinās valsts
līmenī.
Attiecībā uz bērnu līdzdalības veicināšanu, šogad tika īstenotas
divas lielas aktivitātes. Viena no tām bija konkurss bērniem un
jauniešiem, kura galvenais uzdevums bija izstrādāt Bērnu tiesību
aizsardzības likumu bērniem un jauniešiem draudzīgā valodā. Savukārt
otrs uzdevums bija aptauja par bērniem draudzīgas prakses piemēriem, kā
izglītības iestādēs ir noteikta kārtība, kādā bērni var vērsties par
iespējamiem pārkāpumiem vai jebkāda cita veida iesniegumu par iestādes
darbību. Aptaujas rezultāti būs nākamā gada janvārī.
Tāpat tiesībsargs stāstīja, ka arī spēlēm un sportam var būt nozīmīga
un pozitīva ietekme uz bērnu attīstību un turpmāko dzīvi, tomēr sportā
novērojami arī dažādi negatīvi aspekti, kas ietekmē bērnu tiesības,
piemēram, visa veida vardarbība, tostarp, neatbilstošas motivēšanas un
disciplinēšanas metodes, treneru, vienaudžu, vecāku veikts mobings,
spēļu un rezultātu sarunāšana, bērnu veselības aizsardzības
neievērošana, tostarp, aizliegtu stimulējošo vielu lietošana, un citi
aspekti. Par šiem un citiem jautājumiem iesniegumi nereti tiek saņemti
arī Tiesībsarga birojā, tāpēc par to plašāka diskusija notiks
pēcpusdienā.
Viens no Jansona izvirzītajiem stratēģijas virzieniem šim gadam bija
arī celt sabiedrības tiesisko apziņu un palielināt sabiedrības izpratni
par tās tiesībām. Tādējādi šogad turpināts darbs pie skolēnu un jauniešu
izglītošanas par vēlēšanu nozīmi demokrātiskā valsts iekārtā, personas
datu aizsardzību digitālajā vidē, par cilvēku tirdzniecību un ar to
saistītajiem riskiem. Viņš norādīja, ka 2019.gadā jau uzsākta viesošanās
skolās un 2020.gadā birojs turpinās iesākto aktivitāti.
Tiesībsargs arī pievērsās jautājumam par cilvēktirdzniecības upuriem
un uzskata, ka nepieciešams nopietni pievērsties un diskutēt par jauna
normatīvā regulējuma izstrādi, kas noteiktu kārtību, kādā valsts
iestādes atpazīst iespējamos cilvēktirdzniecības upurus.
Turklāt,viņaprāt, būtu jāuzsāk diskusija par viena visaptveroša
likuma izstrādi par cilvēku tirdzniecību, kas aptvertu visus ar
cilvēktirdzniecības novēršanu saistītos aspektus.
Kopumā Tiesībsarga birojs ir veicis 75 vizītes uz dažāda veida
iestādēm, kurās personām ir vai var tikt ierobežota brīvība. Ir
apmeklētas visas 22 policijas iecirkņu īslaicīgās aizturēšanas vietas un
pēc vizītēs konstatētā viena no īslaicīgās aizturēšanas vietām ir
aizslēgta slikto apstākļu dēļ.
Tāpat šajā gadā ir veiktas pēcpārbaudes psihiatriskajās slimnīcās,
kurās ārstējas bērni un būtiski cilvēktiesību pārkāpumi vairs netika
konstatēti. Lielākā daļa 2018.gadā sniegtās rekomendācijas slimnīcās ir
ieviestas, skaidroja tiesībsargs. Viņš gan uzsvēra, ka netika apmeklēta
bērnu psihiatriskā slimnīca Ainažos, jo šobrīd tajā norit vēl
kriminālprocess, kura iznākumam seko līdzi arī ANO Spīdzināšanas
izskaušanas komiteja.
Kā turpinājums pagājušā gadā veiktajām vizītēm, šogad ir uzsāktas
vizītes arī uz psihiatriskajām slimnīcām, kurās ārstējas pieaugušie. Ir
apmeklētas divas ārstniecības iestādes un tiesībsargs plāno turpināt
vizītes arī 2020.gadā.
Detalizēts ziņojums par paveikto būšot pieejams nākamā gada pirmajā pusē.
