Tiesībsargs ik dienu saņem daudzu iedzīvotāju jautājumus
saistībā ar obligātās vakcinēšanās pienākumu pret Covid-19
vīrusu, proti, iedzīvotāji lūdz tiesībsargu skaidrot, cik lielā
mērā šāds pienākums ir tiesiski pamatots. Par to informē
Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Komunikācijas un
starptautiskās sadarbības nodaļas konsultants Edgars Lākutis.
Tiesībsargs vērš uzmanību, ka Epidemioloģiskās drošības
likums jau šobrīd noteic pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt
infekcijas slimības, pret kurām personas vakcinējamas obligāti,
kā arī šīs vakcinācijas kārtību un vakcinējamo personu loku.
Tas nozīmē, ka Ministru kabinets varētu noteikt vakcinācijas
obligātumu un vakcinēšanās kārtību.
Svarīgi
atzīmēt, ka vakcinācijas
pienākuma izpildi nevar tieši uzlikt,
proti, vakcinācija nevar tikt veikta piespiedu kārtā, taču ir
iespējams noteikt netiešus mehānismus vakcinācijas pienākuma
izpildes nodrošināšanai. Tas var izpausties, piemēram, kā
ierobežojumi kādu pakalpojumu sniegšanai. Ierobežojumi varētu
tikt saistīti ar objektīviem apsvērumiem, piemēram, to, ka
pakalpojums jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē.
Vakcinēšanās
pienākuma neizpildīšanas gadījumā varētu
ierobežot vienīgi tādus pakalpojumus, kas nav uzskatāmi par
būtiskiem pamatpakalpojumiem.
Tādējādi, piemēram, pensiju izmaksas liegšana vai ierobežošana
nebūtu pieļaujama.
Ministru kabinets var izvēlēties paredzēt vakcinēšanās
pienākumu noteiktām personu grupām pēc objektīviem kritērijiem,
tai skaitā arī varētu paredzēt vakcinēšanās pienākumu
personām noteiktā vecuma grupā. Tomēr jāņem vērā, ka šī
pienākuma kontrole notiktu netieši, tāpēc varētu būt grūti
ieviest efektīvus mehānismus vakcinācijas pienākuma īstenošanai
tieši noteiktā vecuma grupā.
Tiesībsargs norāda – saistībā ar vakcinēšanās pienākumu
ir jābūt mehānismam, kas ļautu personai izteikt objektīvus
iemeslus, kāpēc tai nav pieļaujama vakcinēšanās. Pavisam
noteikti par objektīvu iemeslu uzskatāmas kontrindikācijas
vakcinācijai veselības dēļ, taču nevar izslēgt citus objektīvus
apstākļus.
Jāatzīmē,
ka
obligātas
vakcinācijas kā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis
būtu sabiedrības veselības un labklājības nodrošināšana.
Vakcinācija ir tas, kā varam aizsargāt sabiedrību no saslimšanas
ar Covid-19 un novērst tā izraisīto kaitējumu.
Jāņem vērā, ka valstij ir plaša rīcības brīvība veselības
politikas noteikšanā, izvēloties politikas mērķus un līdzekļus,
un tas aptver arī valsts vakcinācijas politiku. Obligāta
vakcinācija pret Covid- 19 šobrīd būtu atbilde uz neatliekamo
sociālo vajadzību aizsargāt indivīdu un sabiedrības veselību
pret Covid-19 plašo izplatību un samazināt saslimstības līmeni.
Ja brīvprātīga vakcinācijas politika nav pietiekama, lai
sasniegtu un saglabātu pūļa imunitāti, ir pamats ieviest obligātu
vakcinācijas politiku, lai panāktu atbilstošu aizsardzības
līmeni.
