Dzirkstele.lv
2023.gada 23.decembrī apritēs 100 dienas kopš tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres apstiprināšanas premjerministres Evikas Siliņas valdībā. Galvenie padarītie darbi tiesiskuma stiprināšanā šajā laikā – reģistrētas partnerības pieņemšana, pastiprināti sodi par noziegumiem pret valsti, aizliegums satiksmē piedalīties Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, kā arī aktualizēta tiesnešu un tiesu darbinieku mācību programma.
Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Stājoties tieslietu ministres amatā, par prioritātēm es izvirzīju – stiprināt valsts un iedzīvotāju drošību hibrīdapdraudējuma apstākļos, nodrošināt ikviena cilvēktiesību ievērošanu atbilstoši Satversmei, nodrošināt tiesnešu un citu tiesu varai piederīgo tālākizglītību, kā arī stiprināt juridiskās izglītības kvalitāti. 100 dienās ir paveikts apjomīgs darbs, lai mērķtiecīgi īstenotu šos uzdevumus un stiprinātu tiesiskumu Latvijā. Tostarp jāatzīmē, ka paveikti arī tādi darbi, kas tika atlikti vairāk nekā 20 gadus, piemēram, partnerības regulējuma pieņemšana. Tieslietu ministrijas uzdevums bija, ir un arī turpmāk būs aizsargāt Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts vērtības, kas šobrīd, kad saskaramies ar draudiem no militāri agresīvām valstīm, ir svarīgāk nekā jebkad.”
Valdības pirmajās 100 darbības dienās tika virzīti un Saeimā pieņemti grozījumi par reģistrētas partnerības ieviešanu Latvijā, kas valdības deklarācijā tika norādīts kā steidzami izdarāms darbs, izpildot Satversmes tiesas spriedumu. No 2024. gada 1. jūlija divas pilngadīgas personas, kurām ir personiskas attiecības un kopīga saimniecība, varēs vienkāršā un ērtā veidā reģistrēt savas attiecības pie zvērināta notāra. Partnerība paredz nodrošināt divu cilvēku personisku attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību.
Tieslietu ministrija Ineses Lībiņas-Egneres vadībā uzsākusi arī kriminālsodu reformu, lai kriminālsodi atspoguļotu atbildību par sabiedrībā aizsargājamām vērtībām, īpašu uzmanību pievēršot noziegumiem pret valsti Krievijas agresīvā kara Ukrainā un pret Latviju vērstā hibrīdapdraudējuma laikā. Gada nogalē Saeima pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, kas pastiprina atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts drošību, paredzot bargākus sodus un iekļaujot trīs jaunus pantus – “Palīdzība ārvalstij pret citu valsti vērstā darbībā”, “Spiegošanas organizēšana un vadīšana” un “Aizlieguma pārkāpšana organizēt un veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības, un piedalīties tajās”. Piemēram, turpmāk par spiegošanas organizēšanu vai vadīšanu paredzēts mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no 8 līdz 12 gadiem.
Lai stiprinātu valsts un sabiedrības drošību, pieņemts liegums ceļu satiksmē piedalīties Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Transportlīdzekli būs jāreģistrē vai jāizved no Latvijas. Pēc 2024. gada 14. februāra Krievijā reģistrētu transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē Latvijā būs pieļaujama, tikai, ja persona Latvijas teritoriju šķērsos tranzītā. Konstatējot nereģistrēta Krievijas transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, to konfiscēs un nodos bez atlīdzības Ukrainai cīņā ar agresorvalsti.
Reaģējot uz aktuālajiem izaicinājumiem hibrīdapdraudējuma apstākļos un vardarbības noziegumu mazināšanā, tiesnešu un tiesu darbinieku mācību programmu saturā 2024. gadam iekļauti sabiedrības drošībai aktuālie jautājumi par valsts drošību un vardarbības atpazīšanu. Tāpat ieguldīts apjomīgs darbs, lai turpinātu attīstīt Valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, tā veicinot Latvijas juristu ataudzi un konkurētspēju starptautiskā līmenī.
Savukārt 2024. gadā valsts budžeta ietvaros tiks stiprināta valsts iekšējā drošība un veicināta Latvijas loma starptautisko jautājumu risināšanā: Valsts probācijas dienestam, lai mērķtiecīgi mazinātu vardarbības noziegumu riskus, papildus piešķirti 2,9 miljoni eiro, savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldei efektīvai ieslodzīto resocializācijai papildus piešķirti 3,5 miljoni eiro, bet Latvijas stiprināšanai starptautisko tiesību jautājumos, tostarp tiesiskajam atbalstam Ukrainai 0,6 miljoni eiro.
“Arī turpmāk strādājot valdībā, stiprināsim tiesiskumu, pārskatot tiesu varas un izpildvaras funkcijas, mazinot birokrātijas un administratīvos slogus, sniedzot atbalstu Ukrainai starptautiskā līmenī, it īpaši Krievijas nolaupīto bērnu atgriešanas jautājumos, kā arī turpināsim darbu pie citiem nozīmīgiem projektiem, piemēram, Tieslietu akadēmijas darbības uzsākšanas un Terapeitiskās mājas izveides bērniem un jauniešiem ar uzvedības grūtībām,” uzsver tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
