Video tiešraidē redzamais balto stārķu pāris, kas ligzdo uz
viena no AS “Sadales tīkls” elektroapgādes balstiem un
kam skatītāji devuši vārdus Fāze un Volts, 22.maija rītā
sagaidījis pirmā mazuļa izšķilšanos. Kopumā ligzdā veiksmīgi
izdētas piecas olas, pārējās četras vēl tiek perētas, un
ornitologi skaidro, ka, visticamāk, izšķilsies visi pieci stārķēni,
taču nav zināms, vai visi mazuļi sekmīgi izaugs līdz lidspējas
vecumam. Tas atkarīgs gan no barošanās iespējām ligzdas
apkārtnē, gan stārķu pāra fiziskā stāvokļa un iepriekšējās
ligzdošanas pieredzes. Par to informē AS
“Sadales tīkls” Komunikācijas funkcijas preses sekretārs
Alīna
Kozlovska.
Video fragments šeit
Fāze un Volts ligzdā apmetās šī gada aprīlī un jau neilgi
pēc tam tajā tika izdēta pirmā ola. Tomēr priecīgo notikumu
pārtrauca svešas stārķu mātītes iebrukums, no ligzdas izgrūžot
tobrīd vienīgo olu, kam sekoja iebrucējas pārošanās ar Voltu.
Ornitologi, komentējot notikumus, skaidroja, ka konkurentes
iebrukums noticis, jo šādi dzīvnieki cīnās par sava ģenētiskā
materiāla saglabāšanu, un nesteidzās izteikt minējumus, vai
notikušais satricinās svēteļu pāra veiksmīgu ligzdošanu. Tomēr
jau drīzumā ligzdā tika izdētas jaunas olas, un Fāze ķērās
klāt cītīgai mazuļu perēšanai.
Latvijas
Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas
vadošā pētniece Dr.biol.
Māra
Janaus stāsta,
ka svešu putnu iejaukšanās jaunizveidotās ģimenes dzīvē
parasti notiek ligzdas aizņemšanas un perēšanas sākuma laikā,
tāpēc nākotnē jaunu iebrucēju parādīšanās, kaut iespējama,
ir maz ticama. “Ja
neskaita pāra pirmo olu, ko svešais putns izgrūda no ligzdas,
stārķi sarūpēja piecas olas – lai arī šāds olu daudzums
negadās pārāk bieži, tā ir gana normāla parādība. Toties visu
piecu jaunputnu sekmīga izaugšana līdz lidspējas vecumam gan ir
diezgan reta – mazāk par 1% no visām sekmīgajām ligzdām. Tātad
ir liela varbūtība, ka visas olas izšķilsies, bet izaugs tikai
daļa mazuļu. Tas atkarīgs gan no barošanās apstākļiem tuvākajā
apkārtnē, gan no Fāzes un Volta fiziskās kondīcijas un
pieredzes. Visdrīzāk mums nāksies redzēt, kā kāds no mazuļiem
aiziet bojā tādā vai citādā veidā, tostarp pastāv iespējamība
tikt apēstam. Tomēr dabā nekas nekad nav 100% droši, tāpēc
atliek sekot līdzi notikumiem un redzēt, kā tie attīstās. Stārķu
pārim tuvākajā nākotnē sāksies ļoti darbīgs un atbildīgs
laika posms – jebkurā ģimenē taču bērni sagādā gan prieku,
gan rūpes un raizes! Cerēsim, ka šī ligzda ietilps tajā 1%, kurā
tiek sekmīgi izaudzēti visi stārķēni,”
pauž eksperte.
Komentējot
turpmāko stārķu ģimenes ikdienu, M. Janaus stāsta, ka, kamēr
stārķēni ir mazi, vecie putni, pārsvarā mātīte, paliek ligzdā
tos apsargāt. Mazuļiem pieaugot, nepieciešami aizvien lielāki
barības apjomi, tāpēc ar laiku, kad ārējie apstākļi mazuļus
apdraud mazāk, barību meklēt spiesti doties arī abi vecāki
vienlaicīgi. “Barības
meklējumos stārķi lido līdz pat diviem kilometriem tālu, retumis
vēl tālāk. Un nav tiesa, ka stārķu galvenā barība ir vardes.
To apliecina fakts, ka pēdējo 30 gadu laikā varžu pie mums
palicis katastrofāli mazāk, bet ligzdojošu balto stārķu skaits
tajā pašā laikā dubultojies. Stārķi ir gaļēdāji – apēd
jebko, ko spējīgi norīt, piemēram, grauzējus, kurmjus, uz zemes
ligzdojošo putnu mazuļus, kukaiņus, kāpurus, kūniņas, pie
izdevības arī čūskas, ķirzakas, maitu utt.,”
atklāj ornitoloģe.
“Sadales
tīkla” mājaslapā,
Latvijas
Dabas fonda (LDF) YouTube kanālā,
portālā Dabasdati.lv,
LDF
mājaslapā (Tiešraižu sadaļā)
un LMT
Straumē
tiešraide no balto stārķu ligzdas, ko organizē “Sadales
tīkls” sadarbībā ar LDF, būs
skatāma
līdz 31. augustam.
Kā
zināms, gaisvadu elektrolīniju balsti ir viens no populārākajiem
balto stārķu ligzdošanas objektiem, tāpēc rūpes par balto
stārķi ir viena no “Sadales tīkla” korporatīvās
sociālās atbildības prioritātēm. Tiešraide organizēta ar mērķi
ļaut skatītājiem sekot līdzi stārķu gaitām pavasarī un
vasarā, kad aug mazuļi, vienlaikus labāk iepazīstot aizsargājamo
putnu un aktualizējot jautājumu, kā iedzīvotāji var palīdzēt
stārķu izmitināšanā savos īpašumos.
LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau desmit
gadus, un šī ir pirmā reize, kad kameras tehniskā sistēma ir
uzstādīta pie aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balsta.
