Rīga, 19.janv., LETA. Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina samazināt “euribor” refinansēšanas likmi, kas būtiski samazinājis eiro valūtas kredītņēmēju maksājumus bankām, aģentūrai LETA atzina aptaujātie eksperti.
ECB turpina samazināt banku refinansēšanas likmi, lai atdzīvinātu kredītu tirgu un samazinātu negatīvo risku iespējamību Eiropas ekonomikā. Saistībā ar šīs likmes izmaiņām samazinājušies eiro kredītņēmēju ikmēneša maksājumi komercbankām.
ECB pagājušajā ceturtdienā samazināja procentu likmi galvenajām refinansēšanas operācijām par 0,5 procentpunktiem – līdz 2%, teikts ECB paziņojumā. Tādējādi kopš oktobra šī ir ceturtā reize, kad ECB pieņem lēmumu par procentu likmju samazinājumu.
“Rietumu bankas” analītiķis Romāns Popovs norāda, ka “euribor” likme ir cieši saistīta ar ECB refinansēšanas likmi, kas sakarā ar sākušos recesiju, nodrošinot likviditāti un kredītu pieejamību, tika pakāpeniski samazināta no 4,25% pagājušā gada jūlijā līdz pašreizējam līmenim. “Šajā laika posmā kritās arī sešu mēnešu “euribor” no 5,16% līdz 2,5%,” skaidro eksperts.
“Tajā pašā laikā pēc pēdējās likmes samazināšanas ECB vadība ļāvusi saprast, ka tas vēl nav zemākais slieksnis, jo pastāv deflācijas un turpmākā Eiropas Savienības ekonomikas stāvokļa pasliktināšanās riski,” uzsver Popovs. “Tāpēc jau martā varam gaidīt jaunu refinansēšanas likmes samazināšanu līdz 1%-1,5%, kas nevar attiecīgi neietekmēt arī “euribor”.”
Popovs akcentē, ka turpmākā likmes dinamika būs atkarīga no kopējā Eiropas Savienības ekonomiskā stāvokļa.
Eksperts piebilda, ka konkrētas izmaiņas konkrētiem aizņēmējiem gan ir atkarīgas no viņu kredītu līgumu nosacījumiem.
“Eiro starpbanku tirgus likmes kopš rudens ir samazinājušās ļoti ievērojami,” norāda “Swedbank” Aktīvu un pasīvu pārvaldes daļas vadītāja Liene Kūle.
Likmju kritums ir saistīt ar ECB likmju politiku – lai nepieļautu eirozonas ieslīgšanu recesijā, ECB to “silda” ar zemākam procentu likmēm. “Tuvākajā nākotnē mēs varēsim redzēt tālāku ECB likmes samazinājumu, kas neapšaubāmi atspoguļosies arī “euribor” likmēs. Kredītņēmējiem, kuri aizņēmušies eiro ar mainīgo likmi, šīs ir labas ziņas. Šīs izmaiņas kredītņēmēji izjutīs tuvākajā laikā, kad mainīsies procentu likme viņu kredītiem,” uzsvēra Kūle.
Savukārt “Nordea bankas” Resursu piesaistes departamenta vadītāja Ivita Asare norāda, ka pagājušā gada otrā ceturkšņa sliktie eirozonas valstu iekšzemes kopprodukta rezultāti bija par iemeslu tam, ka oktobrī eiro likmes sāka samazināties.
Asare norāda, ka likmju samazinājums norāda arī uz tirgus dalībnieku uzskatiem, ka eirozonas grūtības vēl nav beigušās. “Kā ECB vadība skaidroja, problēma ir nevis eiro resursu trūkums, bet gan banku savstarpējā neuzticēšanās un piesardzība, piedāvājot resursus uzņēmumiem un privātpersonām,” skaidro eksperte.
Tas nozīmē, ka mazāk naudas būs jāpatērē procentu maksājumiem savās komercbankās.
Asare tomēr uzskata, ka uz banku pievienotajām likmēm “euribor” kritumam varētu būt ļoti minimāla ietekme, jo pievienotā likme atspoguļo tādus rādītājus kā kredītņēmēja kredītrisku, bankas darbības izmaksas un peļņas uzcenojumu.
“Teorētiski zemāka ECB bāzes likme nedaudz samazina banku izmaksas, piemēram, eiro rezervju izpildei, tomēr, tā kā pēc kāda laika tas atkal mainīsies un klientiem pārsvarā ir izsniegti ilgtermiņa kredīti, tad šī faktora ietekme netiks ņemta vērā,” akcentē “Nordea bankas” pārstāve. Samazinoties mainīgajai procentu likmei, pievienotā likmes samazināšanas netiek gaidīta. Drīzāk pat otrādi – tās varētu turpināt pieaugt.
