Iepriekš skolu slēgšanas bums galvenokārt attiecās uz pamatskolām, bet nu demogrāfiskā bedre pakāpeniski pārceļas uz vidusskolām.
Nākamajos trijos gados vidusskolēnu skaits varētu sarukt aptuveni par 10 tūkstošiem, tas nozīmē, ka šajā līmenī gaidāmas nākamās pārmaiņas. Pirmie signāli, kas par to liecina, jau izskan. Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) atturas minēt, kāda vidusskola būtu uzskatāma par mazu, un “to arī nevajadzētu noteikt”.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics norāda: pašreizējā “nauda seko skolēnam” finansēšanas mehānismā ir iekodēts, ka vidusskola pati sevi atmaksā, ja tajā mācās 250-300 skolēnu. IZM dati liecina, ka tādu vidusskolu ir teju 80, piecās skolās pat nav vairāk kā 100 skolēnu.
Gan R. Broks, gan M. Gruškevics neprognozē kardinālas vidusskolu skaita izmaiņas nākamajā
mācību gadā, jo demogrāfiskā bedre tuvojas pakāpeniski un tā pienākšot pēc trim gadiem. Turklāt,
kā norāda M. Gruškevics, “nedrīkstam strēbt karstu”, jo dati liecina, ka 2025. gadā bērnu skaits
atjaunosies 2005. gada līmenī.
