Lielā daļā upju – it īpaši Vidzemē, arī
Kurzemes un Latgales ziemeļu daļā – turpina paaugstināties ūdens
līmenis, vietām tas jau kāpis par vairāk nekā diviem metriem, liecina
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā
informācija.
Valstī joprojām spēkā brīdinājums ne tikai par palieņu, bet arī citu
zemāko vietu applūšanu. Stiprākās lietavas pēdējās dienās skārušas
valsts ziemeļu un ziemeļaustrumu novadus, mazāk nokrišņu bijis valsts
dienvidos, galvenokārt Zemgalē un Daugavpils pusē.
Kopš mēneša sākuma teju visā valstī nokrišņu daudzums pārsniedzis 30
milimetrus, Mērsragā, Ainažos un Rūjienā pārsniedzot pat 70 milimetrus.
Visa mēneša nokrišņu “plāns” novembra pirmajās piecās diennaktīs
pārpildīts arī Rēzeknē, kur nolijuši 65 litri kvadrātmetrā jeb 130
procenti no mēneša normas.
Viens no straujākajiem ūdens līmeņa kāpumiem reģistrēts Aiviekstes
pietekā Pededzē – trijās dienās pie Litenes ūdens cēlies par 2,1 metru,
tomēr nesasniedzot 2017.gada augusta līmeni.
Arvien vairāk applūst Aiviekstes palienes, taču pie Lubānas ūdens
līmenis pagaidām ir divus metrus zem 2017.gada rudens plūdu maksimuma.
Pēdējā diennaktī Amatā pie Melturiem ūdens līmenis pakāpās līdz 1,74
metriem – augstākajai atzīmei kopš 2016.gada novembra. Ūdens līmenis
Amatā sācis lēnām pazemināties.
Palienes applūst arī Ziemeļvidzemes upēs. Augsts ūdens līmenis ir gan Salacā, gan Rūjā un Sedā.
Plūdu riska informācijas sistēmā pieejamās prognozes liecina, ka
Ziemeļvidzemes upēs, arī Gaujā, augstākais ūdens līmenis gaidāms šīs
nedēļas otrajā pusē vai pat tikai nākamnedēļ.
Kurzemē straujākais ūdens līmeņa kāpums turpinās reģiona ziemeļos,
savukārt Durbē pie Cīravas, kur applūdušas zemākās palienes, pēdējā
diennaktī novērota neliela ūdens atkāpšanās.
Daugavā ūdens līmenis nav būtiski paaugstinājies, arī Lielupē situācija ir mierīga.
Prognozes par turpmāk gaidāmo nokrišņu daudzumu ir atšķirīgas.
Nākamnedēļ iespējami gan jauni cikloni, gan sauss laiks anticiklona
ietekmē.
