Uz 2020.gada savārstījuma titulu pretendē vairāki ziņās un komentāros
atrasti vārdu virknējumi, kā, piemēram, “Dumpis aicina sēdēt mājās,
Kariņš saglabāt mieru, bet Viņķele – neaizrauties ar vīniem”, aģentūru
LETA informēja “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”
organizatori.
Aptauju “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens” jau
astoņpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas
attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS).
Rīkotāji pieteikumus saņem visu gadu un pirmie ienāca jau janvārī, kad
tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja.
LVAK atzīmēja, ka joprojām tiek gaidīti iesūtījumi salīdzinoši nesen
ieviestā kategorijā “gada savārstījums” – tas ir dīvainākais vārdu
virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2020.gadā,
arī amizantas kļūdas un divdomības, kas radušās gan apzināti, gan
pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ.
LVAK norādīja, ka gada savārstījuma titula pieteikti arī tādi vārdu
virknējumi, kā, piemēram, “Sačakarētā Čaka iela,” Rīgas Satiksmes
aicinājums: “Lūdzu, nedaudz uzgaidiet! Sagaidīsim, kad citi pasažieri
iekāps, un tad – izkāpsim paši. Paldies par sapratni!”.
Tāpat pieteikts Ministru prezidenta teiktais: “Mani sāk uztraukt tas,
ka tas plāns, kas mums ir, vismaz man nav saprotams. Un, ja man nav
viņš galīgi saprotams, iespējams, ka daļai sabiedrības viņš arī nav līdz
galam saprotams”.
Pēc LVAK paustā, lielākā daļa iesūtījumu nāk no publiskajā telpā lasītajiem vai dzirdētajiem tekstiem.
LVAK pavēstīja, ka joprojām noturīga ir interese par jaunvārdu
darināšanu. Šogad ieteikts “pakariņš” – numuriņš, ko saņem, piemēram,
teātrī nododot virsdrēbes, “gretīnisms” – klimata aktīvistes Grētas
Tūnbergas sludināts tīņu eko-populisms, “prātgrozis” – influencera
vietā, “rituālie ķekši” – portāla “Latvija.lv” ekrāni pilni ar
neskaitāmām atzīmējamām pārbaudēm.
Tāpat piedāvāts vārds “sejauts” – sejas masku vietā, “rādne” –
fitnesa aproce vai kāds cits mazekrāns, kas sajūgts ar viedierīci
vizuālu datu pārraidīšanai, “rečekisti” – publicēto ziņu patiesuma
pārbaudītāji, “amatu karuselis” – rotācija valsts iestāžu darba vietās,
“masku mediji” – nenogurstoši par masku valkāšanu atgādinošie
plašsaziņas līdzekļi, kā arī “noslēdze” un “mājsēde” angļu valodas vārda
“lockdown” latviskošanai un citi.
“Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens” organizatori vērsa
uzmanību, ka gada vārdam derētu būt tādam, kas 2020.gadu apzīmogo un
ļauj ierakstīt vēsturē – tādam, kurš ne vien rāda, kas īpašs noticis,
bet ir arī vārds, kas latviešu valodā ir stiprs. Pagājušajā gadā par
tādu atzīta “notumse” – aptumšošanās, mijkrēslis, spuldžu izslēgšanās,
kā arī daudzu citu svarīgu ierīču nedarbošanās, ko izraisījusi kāda
nopietna kļūme elektroapgādes tīklā.
Organizatoru ieskatā gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko
dzirdēt un lietot negribas, kas griež ausīs ne vien kā lieks un greizs
ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā, piemēram, “atzīmēt
(jubileju)” svinēšanas vietā, “melnais ledus” atkalas un apledojuma
vietā, “līdziesaiste” līdzdalības vietā, “vakcīna” un “vakcinēties”
potes un potēšanās vietā un citi.
Savukārt spārnots teiciens ir tāds, kas aizgājis tautās. Biežāk tāds
nāk no reklāmas vai politikas laukiem. Tostarp pamanīti teicieni: “Rādām
viens otram savas olas!” “Draugi, nav labi!” “Tas tiešām ir ļoti
satraucoši, jo Latvijā uz nabadzības robežas dzīvo apmēram pusmiljards
cilvēku,” un “Tie cilvēki, kuri ir nomiruši no kovida, tiem, protams,
šie Ziemassvētki arī nebūs.”
Organizatori aicina sūtīt savus pieteikumus līdz 10.janvārim uz
e-pasta adresi “gadavards@inbox.lv” vai pa pastu: RLB Latviešu valodas
attīstības kopai, Merķeļa ielā 13, Rīgā, LV-1050.
Aptauja noslēgsies ar preses konferenci janvāra nogalē Rīgas Latviešu
biedrības namā, vai attālināti, ja būs šāda nepieciešamība, – žūrijas
locekļi un RLB pārstāvji paziņos rezultātus un pastāstīs, ko, viņuprāt,
aptauja liecina par mūsdienu latviešu valodu.