Rīga, 25.apr., LETA. Apsardzes pakalpojumu tirgus patlaban atrodas augšupejas sākumā, intervijā biznesa informācijas portālam “Nozare.lv” norāda apsardzes uzņēmuma “Koblenz drošība” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Zolotovskovs.
Pēc viņa teiktā, tās parādības, kas iet roku rokā ar krīzi, rada un pastiprina sabiedrībā bažas gan par savu personisko, gan par biznesa drošību. Ļoti daudziem tas liek pārvērtēt skatījumu un attieksmi pret drošības jautājumiem.
Lai arī ir cilvēki, kas domā, ka uz drošības rēķina var ietaupīt, citi, tieši otrādi, pastiprina sava īpašuma apsardzību un sper vajadzīgos soļus, lai nodrošinātu arī savu personisko drošību.
“Ir ļoti grūti pat tikai aptuveni nosaukt apsardzes pakalpojumu segmentu procentuālo sadalījumu, jo Latvijā diemžēl nav ticamu objektīvu apsardzes pakalpojumu tirgus apjoma vērtējumu. Turklāt daļa atsevišķu segmentu var strauji mainīties salīdzinoši neilgā laika posmā,” skaidroja Zolotovskovs.
Kā vienu no svaigām tendencēm tirgū viņš minēja to, ka būtiski samazinājies klientu skaits, kas izvēlas fiziskās apsardzes pakalpojumus, kuri ir vieni no dārgākajiem. Arvien lielāku nozīmi iegūst tehnoloģiskas metodes, piemēram, attālinātā videonovērošana.
Pieprasījums pēc apsardzes pakalpojumiem sāka pieaugt pagājušā gada beigās, aptuveni novembrī, decembrī, kad kļuva acīmredzams, ka kriminogēnā situācija valstī ievērojami pasliktinās.
“Mēs esam novērojuši nozīmīgu pieaugumu noziegumu skaitam, kas saistīti ar īpašumu. Šī gada pirmajos mēnešos šo noziegumu skaits bija vismaz divas reizes lielāks salīdzinājumā ar analogu pagājušā gada periodu. Un tas attiecas ne tikai uz tirdzniecības objektiem – veikaliem, bet arī uz privātmājām un dzīvokļiem,” sacīja uzņēmējs.
Pieprasījuma pieaugumu galvenokārt veido privātpersonas – tās aizvien vairāk aizdomājas par drošību. Savukārt juridiskās personas, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, cenšas samazināt izdevumus, tomēr, pilnībā neatsakoties no apsardzes pakalpojumiem, tās pāriet uz dažādiem ekonomiskajiem variantiem.
Runājot par konkrētiem pakalpojumiem, Zolotovskovs atzīmēja, ka pieaudzis pieprasījums gan pēc īpašuma apsargāšanas, gan arī pēc personiskās drošības. “Jo mazāka ir cerība uz aizsardzību no valsts puses, jo vairāk klienti-privātpersonas cenšas pašu spēkiem pasargāt savu īpašumu un tuviniekus.”
Cilvēki arvien biežāk ne vien pieslēdz signalizāciju savai dzīvesvietai, bet arī izmanto opciju “trauksmes poga”, lai nepieciešamības gadījumā to izmantotu un izsauktu operatīvo grupu.
“Gribu uzsvērt, ka uzstādītā signalizācija ne tikai pasargā īpašumu, bet arī ļauj būt informētam ar īsziņas palīdzību par to, ka, piemēram, bērns ir pārnācis mājās no skolas. Mēs redzam, ka daudziem vecākiem ir ļoti svarīgi justies mierīgiem un būt informētiem, ka viņu bērni patiešām atrodas mājās. Privātmājās arvien vairāk tiek uzstādītas videonovērošanas sistēmas,” pastāstīja “Koblenz drošība” vadītājs.
“Ja agrāk klienti uzskatīja, ka, uzliekot kāpņu telpas durvīm koda slēdzeni, viņi sevi ir pasargājuši, tad šodien viņi saprot, ka ar to nepietiek un ka slēdzene nav garantija tam, ka dzīvoklī neieradīsies nelūgti viesi. Protams, slēdzene un domofons – tas ir labāk nekā nekas, bet par drošību ir jādomā kompleksi. Nav jāžēlo līdzekļi arī īpašuma apdrošināšanai. Un tad nenāksies pārmest sev pašam, ka kaut ko neesi izdarījis, lai novērstu, piemēram, dzīvokļa izlaupīšanu,” uzsvēra Zolotovskovs.
