Ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV)
vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam atbalstīts
priekšlikums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā
paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu
nepiemērošanu saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022.gadā, aģentūru
LETA informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Tāpat darba grupa apstiprināja priekšlikumu paredzēt, ka uzņēmumu
ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji no 2021.gada līdz 2022.gadam var
nepiemērot UIN likuma normu, kas paredz apliekamo ienākumu palielināt
par palielinātiem procentu maksājumiem, izmantojot formulu aizņemtā un
pašu kapitāla proporcijai.
Paredzēts arī 2022. taksācijas gadā IIN maksātājus atbrīvot no avansa
maksājumu no saimnieciskās darbības ienākumiem veikšanas, ņemot vērā,
ka Covid-19 infekcijas izplatības rezultātā 2020.gadā un 2021.gadā
saimnieciskā darbība nenoritēja parastos apstākļos. Attiecīgi arī šajos
gados gūtais saimnieciskās darbības ienākumu apmērs nebūs objektīvi
piemērojams, nosakot 2022.gada avansa maksājumu apmēru.
Vienlaikus dažādās saimnieciskās darbības jomās ekonomiskās darbības
atjaunošanās tempi un iespēja gūt saimnieciskās darbības ienākumus
pēcpandēmijas apstākļos var atšķirties. Tādējādi tiek novērsta tādu
avansa maksājumu veikšana, kuri balstās uz saimnieciskās darbības
apliekamā ienākuma apmēru, kas veidojies citos ekonomiskajos apstākļos,
un kuri, taksācijas gadam noslēdzoties, rezumējošā kārtībā būtu
jāatmaksā kā pārmaksātais nodoklis. Tāpat nodokļa maksātāji varēs
maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot
tos savā saimnieciskajā darbībā.
IIN maksātāji avansa maksājumus par 2022.gadu var veikt labprātīgi,
ja paši prognozē, ka saimnieciskās darbības rezultāts būs pozitīvs.
Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka maksātājs pats var izvērtēt, vai tas
spēj veikt IIN nomaksu rezumējošā kārtībā uz iesniegtās gada ienākumu
deklarācijas pamata, veicot nodokļa nomaksu vienreiz gadā, vai arī vēlas
maksājumu sadalīt vairākās daļās (avansa maksājumos).
Savukārt UIN regulējums nepieciešams, lai uzņēmumi, kas krīzes laikā
ir cietuši zaudējumus (samazinājuši pašu kapitālu vai palielinājuši
aizņemtā kapitāla proporciju) varētu ātrāk atgūties -aizņemties
līdzekļus, neradot papildu UIN slogu, ja aizņemtā un pašu kapitāla
proporcija pārsniedz rādītāju 1:4. Pastāvošā finanšu situācija ir
netipiska un tādējādi nodokļu maksātāju finanšu rādītājus krīzes periodā
nevar salīdzināt ar rādītājiem normālas ekonomikas darbības periodā.
Līdz ar to 2021.gadā un 2022.gadā nodokļu maksātājiem varētu nepiemērot
UIN likuma normas, kas paredz apliekamo ienākumu palielināt par
palielinātiem procentu maksājumiem, izmantojot formulu aizņemtā un pašu
kapitāla proporcijai.
Darba grupā lēma, ka ir virzāmi arī grozījumi likumā “Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli”, kas uz vienu gadu, proti 2022.gadu, pagarinās
pašlaik likuma pārejas noteikumos noteikto atbrīvojumu no IIN
kompensācijām, kuras darba devējs izmaksā darbiniekam saistībā ar
attālināto darbu. Kompensācijas maksimālais apmērs noteikts līdz 30 eiro
mēnesī.
Sagaidāms, ka šie grozījumi tiks iekļauti grozījumos likumā “Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas tiek virzīti Saeimā kopā ar 2022.gada
budžeta likumprojektu paketi.
