Vai atvaļinājumu var dalīt pa dienām, ilgstoši uzkrāt vai neizmantot?

Gada pirmajā ceturksnī vairākums iestāžu un uzņēmumu plāno darbinieku atvaļinājumu un sastāda grafiku visam gadam, un lielākoties jau maijā sākas atvaļinājumi.

Zvērināta advokāte Gita Oškāje “Latvijas Vēstneša” informatīvajā platformā īpaši vēršas pie tiem personāldaļu vadītājiem un tiem darbiniekiem, kuriem patīk atvaļinājumu saskaldīt iespējami mazās daļās, kā arī darbaholiķiem, kas atvaļinājumu izmantot kategoriski atsakās.

“Darba likumā noteiktas darbinieka tiesības uz ikgadēju četru kalendāra nedēļu ilgu apmaksātu atpūtu, un darba devēja pienākums ir to piešķirt. Mērķis atvaļinājuma piešķiršanai ir vienkāršs – darbiniekam ir jāatpūšas, jāatjauno savi spēki, lai pēc tam varētu pilnvērtīgi turpināt darbu,” uzsver G.  Oškāje.


Jāņem vērā darbinieka vēlmes

Zvērināta advokāte norāda, ka atvaļinājuma piešķiršanā noteicošais vārds tomēr pieder darba devējam, kura uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu uzņēmuma darbības gaitu.

“Darbiniekam būtu jāizvairās no tādām situācijām, ka viņš pats pasludina sev atvaļinājumu un tajā dodas, jo tā ir darba devēja kompetence. Savukārt darba likumdošanā noteikts, ka darba devējam pēc iespējas jāņem vērā darbinieka vēlmes, bet tās nav absolūtas,” skaidro speciāliste.

Atvaļinājumu piešķir saskaņā ar atvaļinājumu grafiku vai pēc abu pušu vienošanās. “Interesanti tas, ka grafiks nav obligāti jāsastāda gada sākumā. Esam pieraduši to darīt gada sākumā, lai varētu saplānot kalendāro gadu, bet grafiku var sastādīt jebkurā laika posmā. Jo, kā mēs zinām, atvaļinājumu darbiniekam piešķir nevis par kalendāro gadu, bet par darba gadu,” skaidro advokāte.


Atlikšanu nevajadzētu praktizēt

Lai nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmuma darbības gaitu, darba devējam ir tiesības noteiktās situācijās kādam darbiniekam atvaļinājumu atlikt.

“Darba likums skaidri nosaka, ka uz nākamo gadu var pārcelt tikai vienu atvaļinājuma daļu un tekošajā gadā ir jāizmanto vismaz divas atvaļinājuma nedēļas. No tā mēs varam izdarīt secinājumu – ja ikgadējais atvaļinājums ir šis likumā noteiktais minimums, proti, četras nedēļas, tad divas nedēļas noteikti ir jāizmanto tekošajā gadā, bet uz nākamo gadu var pārcelt otras divas nedēļas, kuras pēc iespējas būtu jāpievieno nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam,” skaidro advokāte.

Praksē, protams, notiek dažādi. “Man gribas domāt, ka uzkrāto atvaļinājumu prakse šobrīd ir mazāka. Pārcelšanai vajadzētu būt kā izņēmumam, jo darbinieka tiesības uz atvaļinājumu ir ne tikai viņa tiesības, bet arī pienākums. Darbiniekam ir jāatpūšas, lai viņš var pilnvērtīgi un kvalitatīvi veikt savu darbu,” saka G.Oškāje, piebilstot, ka pārcelšanu var veikt tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu. Savukārt, ja darbinieks uzstāj, ka vēlas atvaļinājumu izmantot tekošā gada laikā, darba devējam tas būtu jānodrošina.


Ārkārtas situācijas jārisina ar vienošanos

“Skaidrs, ka situācijas var būt ārkārtējas un neparedzamas. Iespējams, uzņēmumā samazināts darbinieku skaits vai daudzi saslimuši, kas īpaši aktuāli šajā Covid-19 pandēmijas laikā, un tīri fiziski nav iespējams palaist atlikušos atvaļinājumā. Tad tas ir vienošanās jautājums. Ja darbinieks nepiekrīt pārcelt atvaļinājumu, bet darba devējs uzstāj, tad ir problēma, jo šādā gadījumā darbinieks var vērsties Darba inspekcijā ar sūdzību,” skaidro advokāte.

Viņa tomēr uzskata, ka darba devējam ir jāatrisina atvaļinājumu jautājums, jo - ja darbinieks ilgstoši nevar tikt atvaļinājumā, tad tā ir darba organizācijas problēma un darba devēja atbildība.


Atvaļinājumu var arī zaudēt

Darbinieks var atvaļinājumu arī zaudēt.

“Darba likums šobrīd noteic, ka pie darba tiesisko attiecību izbeigšanas, ja darbinieks nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu, tad viņam ir jāizmaksā atlīdzība par visu neizmantoto atvaļinājumu. Tači ir bijuši arī citi tiesu precedenti. Piemēram, ja darba devējs ir radījis tādus apstākļus, ka darbinieks var doties atvaļinājumā, bet tieši darbinieks ir tas, kurš izvairās tajā doties, un pie nosacījuma, ka darba devējs brīdina darbinieku, tad patiešām – darbinieks, kurš, iespējams, pat ļaunprātīgi nav devies atvaļinājumā tieši ar tādu domu, ka pie darba tiesību attiecību izbeigšanas viņš saņems ļoti lielu un patīkamu finansiālu kompensāciju, viņš šo visu var zaudēt. Tā ir ļoti laba motivācija darbiniekiem tomēr sasparoties pildīt savu pienākumu, jo tiesības uz atvaļinājumu jāizmanto labticīgi, nevis ļaunprātīgi ar vēlmi kaut kad vēlāk iedzīvoties,” skaidro G.Oškāje.


Atlikt atvaļinājuma naudas izmaksu nedrīkst

Vai darba devējs, atrunājoties ar sliktu finansiālo situāciju, kas var būt aktuāla arī šobrīd - pandēmijas laikā, var neizmaksāt atvaļinājuma naudu, uz nenoteiktu laiku pārcelt tās izmaksu vai piedāvāt rakstveida vienošanos par mazāku atvaļinājuma naudu?
“Noteikti nē. Atvaļinājuma nauda ir jāizmaksā pirms atvaļinājuma. Vienīgais izņēmums ir, kad darbinieks lūdz šo atvaļinājuma naudu izmaksāt vēlāk, bet ne vēlāk kā nākamās darba algas izmaksāšanas dienā. Līdz ar to atlikt atvaļinājuma naudas izmaksu uz nenoteiktu laika posmu nedrīkst, tāpat nedrīkst piedāvāt atvaļinājuma naudu mazākā apmērā,” skaidro advokāte.


Iesaka fiksēt rakstveidā

Ja nu ir situācija, kad iekrāts vairāku gadu atvaļinājums, un beidzot tā jārisina, tad advokāte iesaka abām pusēm sēsties pie galda un vienoties, sastādot izlīdzinātu atvaļinājuma grafiku, nepieļaujot, ka veidojas atkal jauns atvaļinājuma uzkrājums.
Bet vai darbaholiķis tomēr var atteikties izmantot atvaļinājumu? “Esmu dzirdējusi dažādus scenārijus – ka atstādina no darba, piemēro disciplinārsodu un tamlīdzīgi. Es ieteiktu darba devējam šos atteikumus fiksēt ar aktu un darbinieku rakstveidā brīdināt, ka viņš var zaudēt tiesības uz atvaļinājuma kompensāciju. Tas parasti nostrādā,” skaidro speciāliste, uzsverot, ka darba tiesiskajās attiecībās maksimāli visai komunikācijai vajadzētu būt rakstveidā, kas kalpo kā pierādījumi strīdus situācijās. Pierādīšanas pienākums galvenokārt ir darba devējam, kam jāspēj pierādīt savas rīcības pareizību.


Sadalīšana pa dienām nav vēlama

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Vai darbinieks var prasīt, lai atvaļinājums tiktu sadalīts pa atsevišķām dienām?
“Darba likums runā par nedēļām, bet, protams, darbinieks un darba devējs var vienoties arī par sadalīšanu pa dienām. Tomēr ir jāatceras, kāds ir atvaļinājuma mērķis – atpūta, un, ja darbinieks to izmanto pa dienām, šaubos, vai tā ir pilnvērtīga atpūta,” vērtē speciāliste.
Vai atvaļinājums pienākas pārbaudes laikā? Advokāte uzsver, ka pieprasīt to nevar, bet lūgt nevienam nav aizliegts. Pēc Darba likuma darbiniekam atvaļinājums pienākas tikai tad, kad viņš ir nostrādājis sešus mēnešus.


Iesaka pašiem būt proaktīviem

Kā darbinieks var pārliecināties, ka ir izmantojis visas atvaļinājuma dienas, ja ir bijuši vairāki dalīti atvaļinājuma periodi?
“Pirmkārt, darba devējam ir pienākums katru mēnesi izsniegt darba samaksas aprēķinus, kur vajadzētu parādīties tam, kā veidojas izmaksātā darba samaksa. Otrkārt, darbiniekam pašam ir jābūt proaktīvam – gan saņemot algu, gan atvaļinājuma naudu viņam būtu jāpārliecinās, ka atalgojums atbilst viņa paveiktajam darba apjomam. Tāpat pašam būtu jāveic arī atvaļinājuma dienu uzskaite. Darbiniekam ir tiesības vērsties grāmatvedībā vai personāldaļā, kas ir atbildīga par atvaļinājuma uzskaiti un aprēķiniem, kā arī vienmēr var vērsties pie darba devēja. Ja abu pušu uzskaite atšķiras, jāsēžas pie sarunu galda un jāatrod kompromiss,” iesaka zvērināta advokāte.



Uzziņai

“Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.”

Avots: Darba likuma 149.pants

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas