Par reālāko atbalsta risinājumu iedzīvotājiem augošo apkures izmaksu apstākļos šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot viņa rosinājumu sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi.
Valainis uzsvēra, ka darbs pie situācijas risināšanas norit aktīvi – notikušas četras oficiālas tikšanās dažādos formātos starp ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību, un pašvaldības patlaban šim jautājumam pievērš pastiprinātu uzmanību. Patlaban tiek veikta datu vākšana, un līdz šīs nedēļas beigām liela daļa pašvaldību iesniegs informāciju par situāciju savā teritorijā.
Ministrs skaidroja, ka līdzšinējie valsts atbalsta mehānismi paredz reakciju gadījumos, kad pieaug tarifi, taču pašreizējā situācijā problēma saistīta ar patēriņa apjoma pieaugumu, kam normatīvie regulējumi atbalstu neparedz.
Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, jau šonedēļ plānots sākt gatavot lēmumprojektus, kas atkarībā no situācijas tiks virzīti izskatīšanai krīzes vadības sanāksmē vai atbildīgo ministriju sanāksmē, lai tālāk valdībā iesniegtu informatīvo ziņojumu. Kā reālākais risinājums šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, ko sniedz pašvaldība, bet valsts līdzdarbojas pabalsta sniegšanā. Pabalsts neesot pakļauts tikai nabadzīgām personām, bet arī plašākai sabiedrības daļai, norādīja ministrs.
Vienlaikus Valainis pauda, ka pašvaldībām šobrīd nav resursu, lai segtu atbalstu esošā budžeta ietvarā. Tāpat viņš minēja, ka atbalstam jābūt mērķētam, nevis vispārīgam, lai palīdzību saņemtu tie iedzīvotāji un arī uzņēmēji, kuriem tā nepieciešama visvairāk.
Atbildot uz jautājumu, vai ieceres nepaliks tikai solījumu līmenī un kā iedzīvotāji var būt droši, ka priekšlikumi tiks īstenoti, Valainis norādīja, ka atbalstu šobrīd plānots mērķēt gan uz janvāri, gan februāri, un no savas puses ministrija virzīs nepieciešamos lēmumus izskatīšanai valdībā.
Valainis pieminēja, ka valdībā nav dzirdējis pretēju argumentu. Mērķēta atbalsta sniegšana šādās situācijās ir valdības pienākums, un atbalsts paredzēts iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuriem tas nepieciešams visvairāk.
Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka ir pieprasījuši sniegt informāciju un piedāvāt risinājumus atbildīgajām iestādēm, lai brīdī, kad būs saņemti pilni dati par janvāri, jau būtu risinājumi, kas palīdzētu iedzīvotājiem šajā ziemas sezonā. Sēde, visticamāk, notiktu nākamajā nedēļā.
Situācijas koordinēšanā EM sadarbojas ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) un Labklājības ministriju (LM).
Ņemot vērā šīs ziemas zemo gaisa temperatūru un to, ka būtiski pieaugs apkures izdevumi mājsaimniecībām, Valainis rosina nekavējoties sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi, lai rastu efektīvus risinājumus iedzīvotāju atbalstam.
Ministrs ir devis uzdevumu Ekonomikas ministrijai sazināties ar Valsts enerģētiskās krīzes centru, lai jau iespējami drīz tiktu sasaukta ārkārtas sēde.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, vaicāts, ko konkrēti ZZS piedāvās darīt, lai palīdzētu iedzīvotājiem, aģentūrai LETA konkrētas ieceres neizklāstīja, vien sacīja, ka ir labi, ka ministri reaģējuši uz šo situāciju un gatavi meklēt risinājumus.
“Sagaidām, ka ministri sagatavos skaidru pozīciju. Atbalstīsim šo pasākumu apstiprināšanu valdībā un Saeimā,” klāstīja Rokpelnis.
Savukārt Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA), ņemot vērā auksto janvāri, rosina pašvaldības kapitālsabiedrības nepiemērot kavējuma procentus iedzīvotāju kavētajiem apkures rēķiniem par šo mēnesi. Šāds risinājums attiektos uz pašvaldības kapitālsabiedrībām – “Rīgas namu pārvaldnieks”, “Rīgas nami”, “Rīgas siltums” un “Rīgas ūdens”. Iedzīvotāji saņemtu rēķinus par janvāri, bet būtu iespēja tos apmaksāt pa daļām līdz nākamās apkures sezonas sākumam, nepiemērojot nokavējuma maksājumus, informē domes priekšsēdētāja vietnieka birojā.
“Ņemot vērā, ka janvāris ir viens no aukstākajiem mēnešiem pēdējo gadu laikā, esmu pārrunājis ar Rīgas pašvaldības izpilddirektoru Jāni Langi par iespējām pašvaldības kapitālsabiedrībām nepiemērot soda naudas par janvāra apkures rēķiniem, bet ļaut iedzīvotājiem nomaksāt nesamaksāto rēķinu summu līdz nākamās apkures sezonas sākumam,” skaidro politiķis.
Tas esot veids, kā pašvaldība var sniegt saviem iedzīvotājiem atbalstu situācijā, kad pieaug siltumenerģijas patēriņš mājokļu apkurei.
Ņemot vērā pašvaldību finanšu situāciju, Ratnieks aicina valsti aktīvi rīkoties un rast iespēju īstenot līdzīgus valsts atbalsta mehānismus kā Covid-19 un Ukrainas kara pirmajā gadā, kad valsts iedzīvotājiem daļēji kompensēja apkures rēķinus.
“Turklāt arī aicinām valsti attiecīgi sadalīt maksājumus par TEC-2 pakalpojumiem siltumenerģijas ražošanā, līdzīgi kā to iecerējusi pašvaldība pret saviem iedzīvotājiem,” mudina Ratnieks.
