Ekonomikas ministrijas (EM) mērķis un starpministriju darba grupas galvenais uzdevums, izstrādājot rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem, ir ierobežot elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jeb tarifā iekļautā subsīdiju apjoma turpmāku pieaugumu. EM piedāvātie rīcības plāna pasākumi ar konkrētiem izpildes termiņiem šodien tika atbalstīti Ministru kabinetā, uzdodot EM piedāvātajos termiņos sagatavot nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus pasākumu īstenošanai.
„Vēsturiski īstenotās politikas un pieņemto lēmumu rezultātā visa Latvijas sabiedrība un ekonomika ir uzņēmusies milzīgas saistības pret subsidētās elektroenerģijas ražotājiem uz vairākiem gadu desmitiem. Šobrīd patērētāji maksā par lēmumiem, kas pieņemti vairākus gadus atpakaļ. Kopējais vēsturiski uzņemtais saistību apjoms pārsniedz 12 miljardus latu, kas būtu jāsedz ikvienam patērētājam. Šāds saistību apjoms neatbilst ne mūsu mājsaimniecību, ne ražotāju maksātspējai. EM ir izstrādājusi konkrētus rīcības soļus, lai ierobežotu OIK jeb tarifā iekļauto subsīdiju apjoma turpmāku pieaugumu. Šo pasākumu īstenošana palīdzēs novērst nekontrolētu elektrības cenu pieaugumu, kā arī nodrošinās caurskatāmāku un ilgtspējīgāku atbalsta sistēmas darbību, kā to paredz arī „Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai,”” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Šodien Ministru kabinetā atbalstītais informatīvais ziņojums „Rīcības plāns elektroenerģijas kopējās cena pieauguma risku ierobežošanai” paredz vairākus konkrētus pasākumus ar konkrētiem izpildes termiņiem (detalizētāka informācija par pasākumiem un to īstenošanas termiņiem:
http://mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40280663&mode=mk&date=2013-04-09), no kuriem būtiskākie ir:
pastiprināta esošo staciju kontrole – projektu kontroles grupas izveidošana, neatkarīga auditora apstiprināti gada pārskati, kā arī nodokļu nomaksas pārbaude;
atbalsta apjoma pārskatīšana -atbalsta intensitātes izvērtēšana atjaunojamo energoresursu (AER) un mazajām koģenerācijas stacijām, atbalsta intensitātes samazināšana lielajām koģenerācijas stacijām, tostarp „Latvenergo” termoelektrocentrālēm, atbalsta pārtraukšana atsevišķām vēja un hidroelektrostacijām, kā arī dubultā atbalsta ierobežošana stacijām kas paralēli saņēmušas ES fondu un citu atbalsta programmu finansējumu to celtniecībai;
OIK budžeta fonda izveide – sākotnējā iecere paredz no AS „Latvenergo” peļņas ieskaitījumiem kompensēt subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, starpību starp paaugstināto tarifu un elektrības tirgus cenu, lai panāktu vispārēju OIK samazinājumu un īstenotu fokusētas sociālās programmas. Ministru kabinets šodien vienojās, ka detalizēts OIK fonda darbības modelis EM sadarbībā ar Finanšu ministriju ir jāizstrādā līdz š.g.15.maijam.
EM, strādājot pie vispārējās OIK sistēmas sakārtošanas un vēsturiski uzņemto ievērojamo saistību samazināšanas, ir ņēmusi vērā arī jautājumus, kas saistīti ar šķērssubsīdiju pakāpeniskas ierobežošanas iespējamo ietekmi uz atsevišķām koģenerācijas stacijām, kas vienlaikus ražo siltumu un elektrību un saņem atbalstu OIK sistēmas ietvaros. Atbilstoši šodien Ministru kabinetā atbalstītajam piedāvājumam, EM darba grupa kopā ar Siltumapgādes uzņēmumu asociāciju līdz 2013. gada 1. jūlijam sagatavos detalizētu plānu par nepieciešamajiem valsts atbalsta pasākumiem, to finansējumu un laika grafiku, lai siltuma ražotāji varētu pielāgoties jaunajai situācijai un pāriet uz vietējo resursu izmantošanu siltuma ražošanā. Mērķis ir kopīgi ar siltuma ražotājiem izstrādāt nepieciešamos rīcības soļus, lai OIK samazināšanas pasākumi un izmaiņas, kas vērstas uz visu patērētāju izmaksu samazināšanu, iespējami mazāk ietekmētu atsevišķas pašvaldības un siltuma ražotājus.
OIK apmērs ir atkarīgs no obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas izmaksām iepriekšējā kalendārajā gadā. Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013. gada 20. februāra lēmumu no 2013. gada 1. aprīļa apstiprinātās OIK galalietotājiem kopā veido 1.89 sant./kWh, tajā skaitā komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā -1,33 sant./ kWh, izmantojot AER -0,56 sant./ kWh. Savukārt, ja netiks veiktas nekādas OIK samazināšanas aktivitātes, tad OIK vēsturisko lēmumu rezultātā 2014.gadā varētu pieaugt robežās no 2,47 sant./kWh līdz 2,69 sant./kWh. Ekonomikas ministrija jau 2012.gada augustā apturēja jaunu atļauju izsniegšanu, kā arī veica vairākus grozījumus normatīvajos aktos, lai padarītu stingrāku projektu īstenošanas uzraudzību.
Elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plāna izstrādes darba grupā strādāja EM, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji.
