No nākamā mācību gada pedagogu darba samaksas
mērķdotācijas apjomu par skolēnu skaitu piešķirs pašvaldībām, kurām būs
jāveic tā sadale, šodien lēma Ministru kabineta (MK) sēdē.
Valdība atbalstīja jaunu pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli
“Skolēns pašvaldībā”. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)
mērķdotāciju pašvaldībai aprēķinās atbilstoši Valsts izglītības
informācijas sistēmā esošo skolēnu skaitam katrā pašvaldībā, ko
sareizinās ar mērķdotāciju vienam skolēnam un sareizinot ar
atbilstošajiem koeficientiem, proti, kādu no pieciem reģionālajiem
koeficientiem, programmas veida vai mācību formas (tālmācība, neklātiene
un citiem) koeficientiem.
Savukārt pašvaldības veiks aprēķinātās mērķdotācijas sadali
vispārējās izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai, atbilstoši
pašvaldībā izstrādātajai un apstiprinātajai mērķdotācijas sadales
kārtībai, ņemot vērā normatīvajā regulējumā noteikto zemāko pedagogu
darba algas likmi, kas no 2022.gada 1.septembra būs 900 eiro, pedagogu
darba slodzes lielumu.
IZM ieskatā, šajā modelī ir reālas iespējas kāpināt skolotāju –
skolēnu proporciju. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būs jāveido sava
stratēģija izglītības kvalitātes nodrošināšanai un vadībai, skolu tīkla
uzturēšanai.
IZM norāda, ka precizētais mērķdotācijas apjoms vienam skolēnam
mēnesī 1.-6.klašu grupā ir 126 eiro, 7.-9.klašu grupā – 162 eiro,
10.-12.klašu grupā -172 eiro. Savukārt mērķdotācija vienam piecus līdz
sešus gadus vecam bērnam pirmskolā – 106 eiro mēnesī.
Privātajām izglītības iestādēm valsts finansējums pedagogu darba
samaksai tiek aprēķināts līdzīgi, izmantojot 2021.gada septembrī –
decembrī vienam mēnesim aprēķināto finansējumu un aprēķinot vidējo
valsts finansējumu pedagogu darba samaksai uz vienu 1.-6.klases,
7.-9.klases un 10.-12.klases skolēnu. Tāpat kā esošajā normatīvajā
regulējumā, valsts finansējumu saņem privātās izglītības iestādes
dibinātājs. Valsts finansējuma aprēķinam tiek izmantots izglītojamo
skaits 2021.gada 1.septembrī un koeficientiem. Lai mazinātu aprēķinātās
mērķdotācijas atšķirības starp privātskolām, kas atrodas dažādos novados
un pilsētās, 2022./2023. mācību gada dotācijas aprēķinam tiek veikta
izlīdzināšana pēc tādiem pat principiem kā pašvaldību gadījumā.
Atbalstā pašvaldībām skolu tīkla sakārtošanai no Atjaunošanas un
noturības mehānisma plāna laika periodā no 2022.gada līdz 2026.gadam
paredzēti 30,6 miljoni eiro, ko plāno piešķirt 20 pamatskolām ārpus
pašvaldību administratīvajiem centriem.
Modeļa īstenošanai nākamajā gadā nepieciešams papildu finansējums no
valsts budžeta ir 2 468 092 eiro. Papildu nepieciešamais finansējums ir
rēķināts, ņemot vērā skolēnu skaitu 2021.gada 1.septembrī, kā arī valsts
budžeta bāzē paredzēto finansējumu zemākajai pedagogu darba algas
likmei 900 eiro vispārizglītojošo skolu skolotājiem un 942 eiro
pirmsskolas izglītības skolotājiem no 2022.gada 1.septembra.
IZM aprēķini liecina, ka jaunā modeļa “Skolēns pašvaldībā” ieviešanai
no nākamā gada 1.septembra nepieciešami 12,37 miljoni eiro, savukārt
2023. un 2024.gada nepieciešamā summa būtu 37,1 miljons eiro gadā.
Valdība uzdeva IZM līdz nākamā gada 1.martam sagatavot grozījumus
Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka pedagogu darba samaksas
kārtību, un tos iesniegt izskatīšanai valdībā. Līdz nākamā gada 1.maijam
IZM būs jāprecizē modeļa aprēķini un jāiesniedz Finanšu ministrijai
precizētu papildfinansējuma pieteikumu modeļa ieviešanai, sākot ar
2022.gada 1.septembri.
Pašlaik skolotāju algu mērķdotācijas sadala IZM atbilstoši skolēnu
skaitam jeb modelim “Nauda seko skolēnam”. Ministrija uzskata, ka tas
bijis sarežģīti aprēķināms un līdz ar jauno valsts administratīvo
iedalījumu arī radījis situāciju, ka jaunizveidotajās pašvaldībās
darbojas iepriekšējo pašvaldību skolas, kurām pēc esošā regulējuma
finansējumu pedagogu darba samaksai līdzīgos apstākļos aprēķina
atšķirīgi.
LETA jau ziņoja, ka IZM šoruden izstrādājusi konceptuālo ziņojumu,
kurā piedāvā trīs pedagogu algu finansēšanas modeļus vispārējās
izglītības pedagogu darba samaksai, uzsverot, ka tas neskar profesionālo
izglītību, tajā skaitā profesionālās ievirzes un interešu izglītību.
Tāpat konceptuālā ziņojuma izstrādes posmā tas neaptver arī slodzes
maiņas jautājumu.
Pirmais no tiem ir “Klase skolā”, kam nākamgad no valsts budžeta
vajadzētu 25 945 065 eiro, savukārt 2023.gadā – 81 247 472 eiro,
2024.gadā – 92 009 267 eiro. Kā skaidroja IZM, šajā modelī finansējumu
aprēķina skolai. Tas būtu izdevīgs skolām ar nemainīgu skolēnu skaitu.
Otrs modelis ir “Klase pašvaldībā”, kam nākamgad vajadzētu 17 502 077
eiro, 2023.gadā – 57 516 851 eiro, 2024.gadā – 73 319 578 eiro. Šajā
modelī IZM ieskatā pašvaldībai būtu lielāka loma kvalitatīvas izglītības
nodrošināšanā, taču joprojām pastāvētu nevienlīdzība, jo skolās klašu
lielumi mēdz būtiski atšķirties.
Savukārt iepriekš minēto trešo modeli “Skolēns pašvaldībā” atbalstīja
gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību
savienības pārstāvji. Pret modeli iebilda tikai Latvijas Izglītības un
zinātnieku darbinieku arodbiedrības (LIZDA), norādot, ka virzītais
pedagogu atalgojuma modelis nerisina būtisko jautājumu par pedagogu
darba slodzi, lai pedagogs varētu nodrošināt katra skolēna izaugsmi
atbilstoši viņa spējām.
