Ministru kabinets trešdien atbalstīja
priekšlikumu no 2021.gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt
iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
Ministri trešdien izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto
ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās
ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Minētajā ziņojumā
apkopoti nodokļu izmaiņu priekšlikumi, kas dažādos formātos apspriesti
koalīcijas partiju vidū, sarunās ar valdības sociālajiem partneriem un
nevalstiskajām organizācijām.
Ziņojumā uzsvērts, ka būtisks nodokļu politikas mērķis ir taisnīgums
un vienkāršība, turklāt ar nodokļu izmaiņām plānots risināt Covid-19
krīzē izgaismoto problēmu saistībā ar iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
Paredzēts, ka izmaiņas nodokļos tiks ieviestas trijos posmos. Pirmajā
nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021.gada, paredzēts
samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi
par vienu procentpunktu un līdz 1800 eiro palielināt ienākumu slieksni,
kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.
Ja no 2021.gada 1.janvāra minimālā alga valstī būs 500 eiro, minimālā VSAOI apmērs būs apmēram 170 eiro mēnesī.
Tāpat no 2021.gada paredzēts ieviest minimālo VSAOI objektu vispārējā
nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru
ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Paredzēts arī, ka
nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās
algas apmēru, veiks sociālās iemaksas 5% apmērā pensiju un 5% sociālajai
apdrošināšanai.
Lai VSAOI likmes samazinājums neradītu administratīvo slogu,
paredzēts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi ienākumiem,
kas pārsniedz 62 800 eiro, un, lai sabalansētu VSAOI un solidaritātes
nodokļa likmes, paredzēts samazināta solidaritātes nodokļa likmi,
atsakoties no personificētās solidaritātes nodokļa daļas.
Valdība atbalstīja priekšlikumu no 2021.gada mainīt IIN pārdali
pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% līdz 75%, bet valsts
pamatbudžetam no pašreizējiem 20% līdz 25%. Šīs pārdales rezultātā
pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro ieņēmumu, turpretī šī
summa nonāks valsts pamatbudžetā.
Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no 2022.gada,
plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem
vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem
virs 20 004 eiro gadā jeb 1667 eiro mēnesī tiek palielinātas VSAOI,
respektīvi, ienākumiem virs 20 004 eiro gadā paredzēts veikt VSAOI no
visa saimnieciskās darbības ienākuma. Tāpat 2022.gadā varētu stāties
spēkā atbalsta pasākumi nodokļu politikas attīstības virzienu
īstenošanai par automātisku IIN atmaksu.
Savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no
2023.gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu
līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne
mazāk kā minimālo VSAOI.
Visos posmos notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana
tabakas produktiem, kā arī, sekojot vides mērķiem, tiks indeksēti
transportlīdzekļu nodokļi.
FM aprēķinājusi, ka 2021.gadā šo izmaiņu ietekme uz budžetu būs
negatīva 26,6 miljonu eiro apmērā, savukārt 2022.gadā nodokļu izmaiņu
rezultātā budžets papildus iegūs 56 miljonus eiro, bet 2023.gadā –
papildus 76,1 miljonu eiro.
