Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) cer uz Saeimas deputātu izpratni, parlamentā strādājot ar 2020.gada budžetu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien sākusi izskatīt
ar nākamā gada budžetu saistītos likumprojektus. Komisijas sēdes sākumā
Kariņš skaidroja, ka budžeta un politikas veidošana iezīmē mērķi Latviju
virzīt uz Ziemeļeiropas labklājības modeli.
Kariņš atgādināja, ka arī Skandināvijas valstis ne vienmēr bijušas
“labklājības meka, kādu mēs to zinām tagad”. Zviedrija pagājušā gadsimta
vidū īstenojusi reformas, tādējādi īstenojot mērķtiecīgu politiku. “Ja
mēs kā valsts nospraudīsim sev mērķi un pie tā strādāsim, mēs to
sasniegsim. Mēs bijām nosprauduši sev mērķi tikt NATO un Eiropas
Savienībā, ko arī īstenojām,” teica premjers. Viņš akcentēja, ka
galvenais ir nenovirzīties no mērķa, atgādinot, ka tas ir ilgstošs
darbs.
“Ir diezgan viegli iedomāties gala rezultātu, bet, lai tur tiktu,
jāmaina zināmi paradumi. Šajā sakarā valdība apņēmusies iekustināt
vairākas reformas – ir administratīvi teritoriālā reforma, kas jau
nonākusi Saeimā, izglītības sistēmas reforma, kā arī veselības aprūpes
sistēmas reforma. Mērķis – kvalitatīvi pakalpojumi iedzīvotājiem un
efektīvas sistēmas, lai neizšķērdētu līdzekļus,” sacīja premjers.
Politiķis akcentēja, ka šoreiz valdība nodalījuši nodokļu politiku no
budžeta veidošanas procesa, turklāt izdevies panākt zemāko algu
atslogojumu, iedzīvotāju nodokli pazeminot. Kariņš uzsvēra, ka 2020.gada
budžeta projektu nedrīkst uzskatīt par tikai koalīcijas partiju
vēlētāju budžetu. “Budžets ir domāts mūsu valstij, nevis kādai konkrētai
iedzīvotāju grupai,” sacīja politiķis.
Kariņš atgādināja, ka arī nākamajā gadā aizvien paredzams ekonomikas
pieaugums, izdevumu sadaļai nedaudz pārsniedzot 10 miljardus eiro. Liela
daļa no budžeta pieauguma nonākusi labklājības nozarē pensiju
palielināšanai. “Jau ar šo mēnesi pensijas tiek palielinātas, pensionāri
devuši informāciju, kam pensija pieaugusi par 25-50 eiro,” pastāstīja
premjers.
Ministru prezidents uzsvēra, ka tāpat turpina palielināties
aizsardzības budžets, lai noturētos virs 2% no iekšzemes kopprodukta
(IKP). “Braucot uz Ādažiem, var redzēt, ka nauda tiek ieguldīta
lietderīgi, bruņotie spēki tiek pilnveidoti, tehnika uzlabojas,” teica
politiķis.
Lielākais finansējuma pieaugums paredzēts veselības aprūpes jomā,
sasniedzot 1,2 miljardus budžetā, vēl gan nesasniedzot 4% no IKP, atzina
Kariņš, piebilstot, ka turpmākajos gados tāpat plānots nozares budžeta
pieaugums 50 miljonu eiro apmērā ik gadu.
“Nākamais lielais postenis ir pedagogu algas, kā arī papildu astoņi
miljoni eiro zinātnei, lai gan vēl ne tuvu neesam tam finansējuma
līmenim, kas noteikts likumā,” skaidroja politiķis, piebilstot, ka vēl
ir virkne citu ieguldījumu.
“Kopumā ņemot, nākamā gada budžets ir kompromiss starp daudzajām
objektīvajām vajadzībām. Ja mums būtu viena vajadzība, būtu viegli, bet
mums ir daudzas jomas, kur nepieciešama nauda – mediķiem, policistiem,
pedagogiem, ceļiem utt. Budžets ir izvērtēts piecu partiju starpā, tas
atbilst valsts attīstības vajadzībām,” pārliecināts Ministru prezidents.
Viņš saprot, ka cilvēki un arī politiķi gribētu, lai pārmaiņas
notiktu ātri, taču vienlaikus viņš atgādināja, ka virknē nozaru
problēmas pastāv ļoti ilgstoši, kas prasa sakārtot sistēmu, un tas prasa
laiku.
“No visiem ministriem un partneriem jūtu cietu apņemšanos soli pa
solim strādāt. Viss vēl nav atrisināts, bet īsajos deviņos mēnešos jau
ir vairāki panākumi. Šis ir vairāk politisks budžets, jo bija
parādījusies iespēja nelielu naudas summu sadalīt mūsu prioritātēm. Šī
valdība ir arī citu valdību mantiniece – budžets ir solis attīstības
virzienā,” sacīja premjers.
Noslēdzot uzrunu, Kariņš akcentēja, ka cer uz Saeimas deputātu
izpratni, strādājot ar nākamā gada budžetu, lai to varētu virzīt tālākai
izskatīšanai un pieņemšanai parlamentā.
Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā izskatīšanai parlamenta Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisijā nodevusi likumprojektu par par vidēja
termiņa budžeta ietvaru 2020-2022.gadam, kā arī likumprojektu “Par
valsts budžetu 2020.gadam”.
Saeima apņēmusies nākamā gada budžetu izskatīt raiti, to pieņemot
līdz valsts svētkiem. Paredzēts, ka pirmajā lasījumā budžetu varētu
skatīt jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam
varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) iepriekš uzsvēra,
ka šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas
partijas, kas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī
par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda
viena ļoti spilgta prioritāte, piebilda politiķe.
Budžeta projekts neapmierina opozīcijā darbojošos deputātus. Partijas
“Saskaņa” politiķi, kuri jau līdz šim uzsvēruši, ka budžetu
neatbalstīs, norādīja, ka nākamā gada budžets ir cinisks, turklāt šāda
budžeta pieņemšana nozīmētu pārkāpt Saeimas deputāta zvērestu.
No 2020.gada budžetā plānotajiem izdevumiem desmit miljardu eiro apmērā 35% tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ministru kabinets iepriekš ārkārtas sēdē atbalstīja 2020.gada
budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu
eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā
ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet
izdevumi – par 610,1 miljonu eiro.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro
un izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu
palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu, ir 400 miljoni eiro jeb
5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts
izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.
