Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība
otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119
vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt
nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.
Neskatoties
uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja
ministrijas konceptuālo ziņojumu “Par administratīvi teritoriālo
iedalījumu” un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36
pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā, vēsta
LETA.
Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada
21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi
teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts
izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.
Diskusiju
laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo
ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji
kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko
Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.
Iecavas novada domes pārstāvis pauda kritiku, ka Iecava tiks
pievienota Bauskas novadam, kas neesot tik ekonomiski attīstīts kā
Iecava.
Priekules novada domes pārstāve aicināja nepievienot novadu Liepājai,
bet dot apvienošanās procesam pārejas periodu, ņemot vērā Liepājas un
pārējo novadu atšķirīgo infrastruktūru.
LPS pārstāvis Māris Pūķis
pauda, ka ministrijas sagatavotais risinājums ir neapmierinošs, jo tajā
nav skaidrots iedzīvotāju viedoklis par reformu. Tāpat tiekot ignorēti
iedzīvotājiem svarīgi jautājumi, piemēram, par skolām, bērnudārziem,
sabiedrisko transportu, tāpat nav paredzēti mehānismi, kas šos
jautājumus risina.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP)
uzsvēra, ka gadījumā, ja šī valdība nesāks administratīvi teritoriālo
reformu tagad, tad tā tiks atlikta vēl uz 20 gadiem. Ministrs aicināja
“nemuļļāties”, bet sākt reformu, savukārt pašvaldības tiek aicinātas
nākt klajā ar ierosinājumiem, ko tās varētu uzlabot savā darbā jaunās
reformas ietvaros.
Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pateicās
pašvaldību lietu ministram Jurim Pūcem (AP) par sagatavoto ziņojumu, jo
tas neesot bijis vienkāršs uzdevums.
Savukārt
Pūce pateicās visiem partneriem, kas piedalījušies reformas izstrādes
procesā. Viņš uzsvēra, ka administratīvi teritoriālās reformas izstrādes
process bijis atvērts – uzklausīti visi argumenti un redzējumi, kā arī
atbildēts uz visiem jautājumiem.
Ministrs arī informēja, ka mēneša laikā plānots izstrādāt administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu.
Pēc
Pūces paustā, konceptuālā ziņojuma apstiprināšana ir nozīmīgs
apliecinājums, ka ministrija ar augstu atbildību pildījusi valdības un
Saeimas doto uzdevumu un piedāvājusi tādu administratīvi teritoriālā
iedalījuma modeli, kur visas pašvaldības arī pēc desmit gadiem spēs
pildīt savas funkcijas.
“Esam konsultējušies ar pašvaldībām,
sabiedrību un sociālajiem partneriem. Esam ņēmuši vērā argumentētus
ierosinājumus un datus, lai izveidotu tādu teritoriālā iedalījuma
modeli, kas mazinās šobrīd pastāvošo nevienlīdzību pašvaldību starpā,
turklāt pašvaldībām būs kapacitāte īstenot projektus, kas vērsti uz
attīstību, piedāvājot labākus pašvaldību pakalpojumus Latvijas
iedzīvotājiem. Mēs raugāmies ilgtermiņā un reforma ir Latvijas iespēja,”
sacīja ministrs.
VARAM atgādina, ka patlaban 59 no 119 pašvaldībām neatbilst likumā “Par pašvaldībām” noteiktajiem kritērijiem un prasībām.
Ministrija
norāda, ka, neraugoties uz iedzīvotāju skaitu, funkcijas visām
pašvaldībām ir vienādas, taču daudzas mazās pašvaldības nespēj izpildīt
visas likumos noteiktās funkcijas un līdz ar to nevienlīdzība pašvaldību
starpā turpina pieaugt. Proti, administratīvās izmaksas vien
pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju un tikai
28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta.
104
no 119 pašvaldībām saņem dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda un
tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās
darbspējas vecuma iedzīvotāju, aplēsusi ministrija.
Plānots, ka,
īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, šī nevienlīdzība tiktu
mazināta un uzlabotos iedzīvotāju pieejamība pakalpojumiem, kā arī
pašvaldību kapacitāte piesaistīt investīcijas infrastruktūras un
uzņēmējdarbības attīstībai.
VARAM uzsver, ka jaunā administratīvā
modeļa izveide notikusi, gan izvērtējot iedzīvotāju skaita dinamiku,
mobilitātes un pakalpojumu izmantošanas paradumus, gan arī saņemot datos
balstītus priekšlikumus pēc konsultācijām ar pašvaldībām. Saņemtie
priekšlikumi, kas bija atbilstoši apstiprinātajiem uzdevuma kritērijiem,
tika ņemti vērā konceptuālā ziņojuma izstrādē, norāda ministrijā.
No
maija līdz augusta sākumam Pūce kopā ar piesaistītajiem ekspertiem
ticies ar deputātiem no 114 pašvaldībām, pēc tām notikušas vēl aptuveni
50 tikšanās ar vietējām kopienām, iedzīvotājiem, uzņēmēju organizācijām,
citām nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem, skaidro
VARAM.
Vienlaikus ministrija turpina arī sabiedrības informēšanas
un līdzdalības pasākumus. Tikšanās ar iedzīvotājiem turpināsies līdz
nākamā gada maijam visā Latvijā, lai skaidrotu pašvaldību reformu un
uzklausītu viedokļus.
Tāpat iedzīvotājiem ir iespēja izteikt
viedokli un uzdot jautājumus, zvanot pa tālruni 68 806 999 vai rakstot
e-pastu uz “reforma@varam.gov.lv”.
Ministrijas piedāvātajā
reformas modelī iedzīvotāju skaita ziņā lielākā pašvaldība pēc Rīgas
būtu Daugavpils, bet mazākā – Līvāni.
Mazākās pašvaldības pēc
reformas būtu Alūksnes, Valkas, Balvu, Preiļu un Smiltenes pašvaldības.
Plānots, ka katrā no tām dzīvos mazāk nekā 20 000 iedzīvotāju.
Pēc
teritorijas apjoma trīs lielākās pašvaldības būs Liepāja, Madona un
Jēkabpils, bet trīs mazākās – Jūrmala, Salaspils un Mārupe.
Kopumā
iecerēts, ka reforma neskars septiņas pašvaldības – Rīgu, Jūrmalu,
Alūksnes novadu, Gulbenes novadu, Līvānu novadu, Olaines novadu un
Salaspils novadu.
Konceptuālo ziņojumu saskaņojušas Tieslietu
ministrija, Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs. Tomēr
tas nav saskaņots ar LPS.
Kā vēstīts, neapmierināta administratīvi
teritoriālās reformas gaitu ir LPS, kas tā dēļ pirmdien ārkārtas sēdē
nolēma pieprasīt Pūces demisiju. Par šādu pieprasījumu balsoja 90
sanāksmes dalībnieki, četri balsoja pret, bet divi atturējās.
Pats
Pūce aģentūrai LETA pēc tam norādīja, ka LPS ir jāmācās sevis teiktais
argumentēti pierādīt, kas līdz šim ne vienmēr ir izdevies. “Skaidrs, ka
reforma savus pozitīvos ieguvumus nesniegs uzreiz,” sacīja ministrs,
norādot, ka tie gaidāmi vidējā un ilgtermiņā.
Ministrs uzsvēra, ka
viņa galvenais uzdevums ir domāt par iedzīvotāju ieguvumiem ilgtermiņā,
tādēļ viņš turpinās īstenot reformu, neatkarīgi no LPS iebildumiem.
Koalīcijas
partneri pirmdien solīja nelikt šķēršļus administratīvi teritoriālās
reformas turpmākai virzībai. Premjers Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka
tic Pūces spēkiem iesākto reformu paveikt, uzsverot arī to, ka tās
rezultātā izdosies sakārtot tādas nozares kā izglītība un veselības
aprūpe.
Pretēji LPS Reģionālo attīstības centru apvienība uzskata,
ka mēģinājumi apturēt jauno administratīvi teritoriālo reformu ir
nelietderīgi, tā aģentūrai LETA sacīja biedrības valdes priekšsēdētājs,
Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
