Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas straujās izmaiņas
gan Eiropas Savienības valstīs kopumā, gan līdzās esošajā
Igaunijā, kā arī Latvijā novērojamo jauno SARS-CoV-2 celmu
izplatību, valdība 18.martā pieņēma zināšanai Veselības
ministrijas izstrādāto piedāvājumu paaugstināta Covid-19 riska
novērtējuma kritērijiem. Par to informē VM Komunikācijas nodaļas
vadītājs Oskars Šneiders.
Pēdējā laika epidemioloģiskās
situācijas novērtējums rāda, ka objektīva pieauguma tendence ir
vērtējama 14 dienu periodā, nevis, kā iepriekš tika rekomendēts,
7 dienu periodā. Vērtējot izmaiņas vienas nedēļas periodā,
pastāv risks, ka lēmumu ietekmēs īslaicīgas saslimstības
svārstības, kas var novest pie pārsteidzīgiem lēmumiem vai
biežām lēmumu maiņām. Tādēļ par īstermiņa Covid-19
izplatības augsta riska rādītāju būtu nosakāma izteikti stabila
saslimstības pieauguma tendence – 14 dienu laikā pieaugums par 20%.
Tas dotu iespēju izvairīties no pārsteidzīgiem lēmumiem.
Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi šā gada sākumā,
ievērojama pārslodze veselības nozares sektorā veidojas, kad
kumulatīvais 14 dienu saslimstības rādītājs pārsniedz 600 uz
100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tādos apstākļos slimnīcu
noslogojums pārsniedza 75 % noslodzi un bija novērojams ļoti
augsts nāves gadījumu skaits no Covid-19. Tā kā šobrīd Covid-19
izplatība ir saistāma pamatā ar jauno, ievērojami lipīgāko
SARS-CoV-2 celmu izplatību, par bīstamu un veselības nozarei
pārslodzi radošu saslimstības apmēru Veselības ministrijsa
skatījumā būtu jāuzskata kumulatīvais gadījumu skaits virs 600
uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 14 dienu laikā (nevis 700, kā tas
bija noteikts iepriekš).
Kā vēl viens kritērijs, kad būtu nepieciešams ieviest papildu
drošības pasākumus, noteikta slimnīcu gultu noslodze. Pēdējā
laika stacionēto pacientu datu analīze liecina, ka intensīvo gultu
noslogojums, kad jāieslēdz maksimālie ierobežojumi, ir 70 %.
Vadoties no šāda intensīvās terapijas gultu noslogojuma būtu
iespējams savlaicīgi atklāt veselības sektora pārslodzi.
Sasniedzot 75 % intensīvo gultu noslogojumu, ir jāierobežo
veselības aprūpes pakalpojumi, lai pārkārtotu veselības aprūpes
pakalpojumus un nodrošinātu to pieejamību. Pārsniedzot 75 %
intensīvās terapijas gultu noslogojumu, ir jāieslēdz katastrofu
medicīna un jāuzsāk pacientu šķirošanu, lai nodrošinātu
pakalpojumus tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams.
Ievērojot visu minēto Ministru kabinets pieņēma zināšanai
Veselības ministrijas priekšlikumu noteikt sekojošus kritērijus
Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanai:
-
saslimstības pieaugums par 20 % vai vairāk14 dienu laikā;
-
pakāpenisks saslimstības pieaugums sasniedzot 600 gadījumus
un vairāk uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju; -
stacionāru gulto noslodze sasniedz 70 % no ikdienas
apstākļos pielietotā gultu apjoma stacionārajās ārstniecības
iestādēs vai intensīvās terapijas gultu noslogojums pārsniedz
70 %.
Veselības ministrijas skatījumā, ja situācija atbildīs šiem
kritērijiem tiktu lemts par stingrāku epidemioloģiskās drošības
pasākumu ieviešanu atbilstoši apdraudējuma riskiem. Vienlaikus
situācija tiktu vērtēta vispusīgi, apzinoties dažādu faktoru
ietekmi uz saslimstības rādītājiem (piemēram, uzliesmojums
reģionālā griezumā vai kontrolējami uzliesmojumi darba
kolektīvos u.c.) līdz ar to drošības pasākumi tiktu piemēroti
mērķtiecīgi, vadoties no epidemioloģiskās situācijas.
