Valdība mediķu algu palielināšanai nākamgad sola rast vēl papildu
aptuveni 18 miljonus eiro, tai skaitā atliekot plānoto vēstniecības
atvēršanu Austrālijā, kas nozīmē, ka kopumā šim mērķim tiktu novirzīti
ap 60 miljoni eiro, otrdien pēc tikšanās ar medicīnas darbinieku
organizācijām žurnālistiem atzina valdības pārstāvji.
Tomēr veselības aprūpes nozares darbinieki turpina uzstāt uz
nepieciešamību algu palielināšanai piešķirt visu iepriekš solīto
finansējumu un ceturtdien gaidāmo protestu neatcels. 2020.gadā mediķu
atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu
palielināt algas par 20%.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) stāstīja, ka koalīcijas
partneri vakar vienojās, ka 2020.gada budžetā varētu rast papildu
līdzekļus, lai mediķu algām nodrošinātu līdz 60 miljoniem eiro. Premjers
piebilda, ka finansējuma palielinājums nenotiks uz nodokļu izmaiņu
rēķina, bet gan, pārdalot finansējumu no citu ministriju budžeta
programmām.
Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) piebilda, ka koalīcija ir
vienojusies mediķu atalgojumam nākamgad novirzīt papildu 60 miljonus
eiro, kas ļautu minimālā atalgojuma slieksni vidēji palielināt par 10%.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka Finanšu ministrija
sadarbojās ar citām ministrijām, izvērtējot to budžeta programmas, lai
mediķu atalgojuma palielināšanai rastu vēl papildu finansējumu līdz 18
miljoniem eiro. Pēc ministra teiktā, pagaidām iezīmēti desmit miljoni
eiro, bet līdz budžeta skatīšanai valdībā vai Saeimā tiks lemts vēl par
astoņiem miljoniem eiro.
Plānots, ka papildus finansējums mediķu algām tiks rasts arī no
Ārlietu ministrijas budžeta programmas, kas paredzēja vēstniecības
atvēršanu Austrālijā. Līdz ar to vēstniecības atvēršana tiks atlika uz
nenoteiktu laiku.
Tāpat valsts kapitālsabiedrības tiks lūgtas pārskatīt to dividenžu
apmēru, ņemot vērā ekonomisko situāciju. Kā vienu no avotiem Reirs
minēja arī Latvijas Banku.
Viņķele atzina, ka nozare ir gatava nepieciešamajām reformām un būtu grēks šo brīdi laist garām.
“Ceru, ka izteiktais kompromisa piedāvājums tiks sadzirdēts, bet mēs
politiķi būsim guvuši mācību, ka likumā ietvertiem solījumiem ar
konkrētiem cipariem pretī ir jānorāda arī finansējuma avots,” teica
Viņķele, piebilstot, ka likums būtu jāmaina, lai neiespējamie solījumi
neturpinātos.
Viņķele atzina, ka pēc 2020.gada pieņemšanas Saeimā, ministre sāks
diskusijas ar nozari par 2021.gada budžetu, pieturoties pie principa, ka
papildus finansējums tiks paredzēts, norādot finansējuma avotu.
“Šobrīd nav jautājumi par kompromisiem, mēs esam stingri runājuši par
šiem 20%, un pie tā mēs pieturēsimies,” pēc tikšanās pavēstīja Latvijas
Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Tikšanās laikā abas puses pauda savu nostāju, atzīmēja Rācenis,
piebilstot, ka pagaidām nav panākta nekāda vienošanās. Viņš apgalvoja,
ka mediķu organizācijas jau pirms tikšanās esot zinājušas, ka tiks
piedāvāts papildu finansējums, tāpēc šim priekšlikumam sagatavojās
iepriekš.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka
visām organizācijām ir jābūt vienotām. Viņa sacīja, ka situācija Latvijā
ir kritiska – pietrūkst māsu, liela daļa ģimenes ārstu ir pensijas
vecumā un trūkst bērnu psihologu, piebilstot, ka, piemēram, Vidzemē 30%
ģimenes ārstu ir pensijas vecumā. Viņa akcentēja, ka akcijas turpināsies
kā plānots.
Viņķele atzina, ka mediķu vēlme neatcelt plānoto protestu ir
saprotama, jo tā rīkošanā ir ieguldīts liels darbs, kā arī ir mobilizēti
cilvēki.
Vienlaikus ministre protestu nevērtēja kā kaut ko negatīvu, jo mediķi
plāno paust viedokli ne tikai par atalgojumu, bet arī veselības aprūpes
finansējumu kopumā. “Es protestā nesaskatu neko sliktu. Tas nenozīmē,
ka saruna pēc protesta nebūs iespējama,” uzsvēra Viņķele.
