Valdība otrdien, 27. augustā lēma neapstiprināt Latvijas Universitātes
(LU) rektora amatā profesoru Indriķi Muižnieku, jo valdības ieskatā LU
nav nodrošinājusi atklātu, vispārēju un pārredzamu, labiem pārvaldības
principiem atbilstošu rektora vēlēšanu norisi.
Vienlaikus valdība lēma par LU rektora vietas izpildītāju iecelt LU
Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru un bijušo dekānu Gvido
Straubi.
Ministru kabineta (MK) rīkojumā skaidrots, ka LU rektora
ievēlēšanas procedūrā konstatējami ar vēlēšanu tiesiskumu saistīti
pārkāpumi. Tāpat rīkojuma projektā uzsvērts, ka saskaņā ar Augstskolu
likumu valdība var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts,
pārkāpjot Augstskolu likuma un augstskolas satversmes noteikumus.
Piemēram,
13 mandāti dalībai LU rektora vēlēšanās tika izsniegti neatbilstoši
pašas LU Satversmes sapulces nolikuma noteiktajai kārtībai. Līdz ar to
šīm personām nebija tiesību piedalīties LU rektora vēlēšanās.
“Šo
13 personu dalība un vēlēšanu tiesību izmantošana Satversmes sapulcē LU
rektora vēlēšanās ir neleģitīma,” skaidrots rīkojumā. “Minēto ārējo
normatīvo aktu pārkāpums ir vērtējams kā būtisks procesuāls pārkāpums.
Šo 13 Satversmes sapulces dalībnieku dalība 2019. gada 24. maijā
notikušajās LU rektora vēlēšanās varēja būtiski mainīt vēlēšanu
rezultātus – līdz pat vienādam balsu sadalījumam abiem kandidātiem,
ievērojot nelielo balsu pārsvaru.”
Uz MK sēdi bija ieradies arī Muižnieks. Viņš norādīja, ka
notiekošais ir bezprecedenta gadījums ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.
Valdības lēmums nav samērojams ar universitātē notikušo, pauda
Muižnieks. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka MK lēmums radīs ilgstošu negatīvu
efektu LU.
LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta
direktors Andrejs Ērglis uzsvēra, ka vislabākais būtu, ka vara un
zinātne meklē sadarbību, bet tagad notiek pretējais. Ir jāmeklē
kompromisi, nevis jāveicina konflikts starp varu un zinātni. Viņš
aicināja varu uzklausīt, kas notiek zinātniskajās aprindās.
Pret
lēmumu neapstiprināt Muižnieku rektora amatā iestājās arī LU Studentu
padomes priekšsēdētāja Alise Paula Zīverte. Viņa aicināja izbeigt cīņu
starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un augstskolu. Arī
Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina aicināja valdību
pieņemt lēmumu pragmatiski un tiesiski.
Pēc sanākušo paustā “KPV
LV” ministri – iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, labklājības ministra
Ramona Petraviča un ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro – atzina, ka lēmumu
pieņemt ir ļoti grūti. Ģirģens un Nemiro uzsvēra, ka MK nav arbitrāžas
tiesa. Tikmēr Petraviča uztraucās, kurš segs tiesas izdevumus.
Savukārt Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka ir gatavs pieņemt
lēmumu tiesiski, proti, ņemot vērā LU rektora vēlēšanu norisi,
neapstiprināt Muižnieku par LU rektoru.
Ārlietu ministrs Edgars
Rinkēvičs (JV) atzina, ka, lai kādu lēmumu valdību pieņemtu, tas būs
slikts. Tomēr viņš aicināja pielikt punktu un pieņemt lēmumu.
Kā
portālu “Delfi” informēja universitātē, LU ir jau pārsūdzējusi
Administratīvajā rajona tiesā lēmumu par rektora neapstiprināšanu,
lūdzot to atcelt kā prettiesisku administratīvo aktu.
Universitāti
administratīvajā procesā tiesā pārstāvēs juridiskais birojs “PwC
legal”, kas ir sniedzis atzinumu par to, ka rektora vēlēšanas 2019. gadā
LU notikušas tiesiski.
Kā ziņots, balstoties uz Valsts kancelejas
(VK) paustajām bažām par IZM sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz
neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, valdība pagājušajā nedēļā
nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu uz nedēļu, lai dotu laiku
ministrijai sagatavot pamatotāku rīkojuma projektu.
Jāatgādina,
ka, izvērtējot precizēto IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Muižnieka
apstiprināšanu LU rektora amatā, VK Juridiskais departaments secināja,
ka nav iespējams pārliecināties, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja LU rektora vēlēšanu iznākumu.
Jau ziņots, ka pirmo balsojumu LU rektora vēlēšanās pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi.
24. maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143
nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu
sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots
atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.
Izglītības un
zinātnes ministre Šuplinska iepriekš informēja, ka viņas rekomendācija
valdībai būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma
pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.
