Turpinot
darbu pie Covid-19 izplatības ierobežošanas un ar to saistīto
seku novēršanas,
Ministru kabinets ir pagarinājis ārkārtējās situācijas termiņu
un pieņēmis vairākus lēmumus papildus jau spēkā esošajiem
pasākumiem, tādā veidā nodrošinot valsts, pašvaldību un citu
pakalpojumu sniedzēju darbu un sadarbību krīzes laikā. Lēmumi
par ierobežojumu termiņa pagarinājumu ir pieņemti saskaņā ar
epidemiologu rekomendācijām un rūpējoties par sabiedrības
veselību un drošību.
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību,
Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējās situācijas
pagarinājumu līdz šī gada 12. maijam, tādējādi pagarinot 12.
marta valdības rīkojuma par “Ārkārtējās situācijas
izsludināšanu” darbības laiku.
Jau šobrīd, ārkārtējās
situācijas laikā, ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, izņemot
bēru ceremonijas ārtelpās ar nosacījumu, ka tiek ievērota
savstarpējā divu metru distance starp personām un citi
epidemioloģiskās drošības noteikumi. Valdība ir atbalstījusi
arī izņēmumu uz kristību ceremoniju noturēšanu neatliekamajos
gadījumos.
Visiem Eiropas Savienības
valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo
šajās valstīs, tiks atļauts vienu reizi šķērsot Latvijas
Republikas teritoriju noteiktās sauszemes robežšķērsošanas
vietās, lai atgrieztos savā mītnes zemē.
Turpmāk personām pirms atgriešanās
Latvijā būs jānorāda pilna informācija par savu faktisko
dzīvesvietu, kurā to var sasniegt. Gadījumā, ja faktiskās
dzīvesvietas adrese atšķirsies no pašizolācijas vietas adreses,
personai būs pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts
policijai. Par nepatiesu ziņu norādīšanu tiks piemērota
administratīvā vai kriminālā atbildība.
Bērnu tiesību aizsardzības jomas
speciālistu izglītotāji (piemēram, sociālie darbinieki,
tiesneši, prokurori, policijas darbinieki, kuri strādā ar bērniem
un ģimenēm) turpmāk varēs plašāk pielietot attālināto mācību
iespējas. Parasti šādas mācības tiek īstenotas klātienē,
tomēr, ņemot vērā pašreizējo situāciju, arī šī mērķa
grupa varēs attālināti apgūt izglītības programmu teorētisko
daļu.
Lai nodrošinātu nepieciešamos
risinājumus Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai,
ārstniecībai un attiecīgo pasākumu organizēšanai tiek noteikts,
ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, pašvaldību
institūcijas un iestādes var nepiemērot Publisko iepirkumu likumu
un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu. Tas attiecas
uz gadījumiem, kad nepieciešams iegādāties preces un pakalpojumus
pašvaldības iestāžu un sociālo pakalpojumu sniedzēju
personālam, sociālo pakalpojumu saņēmējiem un pašvaldības
iedzīvotāju izmitināšanai, uzraudzībai, ēdināšanai, higiēnai,
drošībai un citu pasākumu īstenošanai.
Rīkojumā
tiek arī noteikta kārtība, kādā valsts
mantu varēs nodot bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma
organizācijām vai sociālajiem uzņēmumiem Covid-19 izplatības
ierobežošanai un seku likvidēšanai.
Nacionālā veselības dienesta
iegādātos individuālos aizsardzības līdzekļus turpmāk varēs
nodot pašvaldībām, pašvaldību sociālās aprūpes iestādēm,
pašvaldības policijai un Iekšlietu ministrijas institūcijām bez
atlīdzības, pirms tam nenoskaidrojot valsts un citu iestāžu
vajadzību pēc tiem.
Tiek atvieglota uzskaite un gadījumu
izmeklēšana iekšlietu un drošības iestāžu amatpersonām,
nosakot, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes
gadījumu darbā.
Savukārt
tieslietu ministrs varēs noteikt atvieglojumus, ko piemēro
pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanai “Latvijas Vēstnesī”
ārkārtējās
situācijas laikā.
