Šodien valdības ārkārtas sēdē sākot lemt par
ārkārtējās situācijas ieviešanu un ierobežojumu noteikšanu, ministri
konstatēja, ka nav sagatavoti visi nepieciešamie lēmumprojekti.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis informēja par to, kādi
ierobežojumi tiks ieviesti saistībā ar nodarbinātību un kādas tiesības
būs darba devējiem attiecībā pret nevakcinētiem darbiniekiem.
Pēc ziņojuma Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka neredz sagatavoto lēmumprojektu.
Uz to Citskovskis atbildēja, ka lēmumprojekts tiek sagatavots un tā parādīšanās sistēmā esot minūšu jautājums.
Arī citi ministri norādīja uz situāciju, ka lemšana ir apgrūtināta,
jo dokuments nav pieejams un ministri ar tiem nav varējuši iepazīties.
Kā skaidroja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), pēdējie
priekšlikumi apspriežamajam lēmumprojektam esot saņemti vēl pēc
plkst.16, tādēļ ministrijas darbinieki nepaguva to sagatavot uz sēdes
sākumu. Viņš atvainojās kolēģiem par to, ka dokuments nav sagatavots uz
sēdes sākumu.
Arī apmēram divas stundas pēc sēdes sākuma ministriem lēmumu
pieņemšanai nepieciešamie dokumenti ministriem pieejami nebija arvien.
Valdības locekļi Ministru kabineta sēdes laikā saskarās ar grūtībām šī
iemesla dēļ.
Tāpat atsevišķi jautājumi nemaz neesot izdiskutēti ar iesaistītajām
pusēm. Tādēļ, piemēram, lēmuma pieņemšana par turpmāku pasažieru
piepildījumu sabiedriskajā transportā atlikta līdz nākamajai nedēļai.
Grūtības radīja arī konsekvences ievērošana ierobežojumiem sportā un
amatiermākslā. Piemēram, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pauda
neizpratni, kāpēc sportistu komanda 30 cilvēku sastāvā varēs sportot,
bet 30 dejotāji ar Covid-19 sertifikātiem – ne.
Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piektdien
atcēlis dalību neformālajā Baltijas Ministru padomes premjerministru
sanāksmē Lietuvā un pēcpusdienā sasaucis valdības ārkārtas sēdi, liecina
premjera biroja publiskotā darba kārtība.
Ministru kabineta ārkārtas sēde tika sasaukta plkst.15, bet vēlāk pārcelta uz plkst.17.
Valdības sēdē plānots apstiprināt iepriekš Krīzes vadības padomē
(KVP) pieņemtos lēmumus saistībā ar Covid-19 saslimstības ierobežošanu.
KVP sēdē tika nolemts uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju valstī.
Tāpat paredzēts personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to
pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās
nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram,
lielveikalus. Tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas –
piemēram, pasākumos “zaļajā” jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu
epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro
distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus
noteiktos pasākumos.
Vienlaikus turpmāk visus, kam tas iespējams – gan publiskajā, gan privātajā sektorā -, aicinās strādāt attālināti.
Tāpat zināmi ierobežojumi gaidāmi arī izglītības jomā. Lai gan arī
pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas skolēni turpinās mācīties
klātiene, lietojot sejas aizsargmaskas, tiks būtiski samazināts interešu
izglītības nodarbību apjoms. Skolotājiem un skolēniem, neatkarīgi no
izglītības pakāpes, visās telpās būs jālieto sejas aizsargmaskas.
Skolēnu testēšana notiks vismaz reizi nedēļā. Ārkārtējās situācijas
laikā netiks organizētas nodarbības ārpus skolas, piemēram, ekskursijas,
muzeju apmeklējumi.
Ierobežojumi gaidāmi arī kultūras un izklaides sfērā – ārkārtējās
situācijas laikā kultūras pasākumi drīkstēs norisināties ar mazāku
skaitu apmeklētāju. Saskaņā arī KVP vienošanos kultūras pasākumi
drīkstēs noritēt “zaļajā” režīmā ar obligātu masku lietošanu un
ierobežotu apmeklētāju skaitu jeb 60% no kapacitātes.
