Ja ne savus, tad vismaz Latvijas valsts iedzīvotāju izdevumus un parādus Latvijas valdībai ir izdevies samazināt.
Aizpagājušo gadu Latvijas valsts beidza ar konsolidētā kopbudžeta deficītu 911,7 miljonu latu apmērā pēc naudas plūsmas, bet 1000,1 miljona (praktiski – viena miljarda) apmērā pēc uzkrājumu metodes.
Pagājušajā gadā deficīta apmērs sarucis divkārt – līdz 444,9 miljoniem pēc naudas plūsmas metodes.
Tie valsts, pašvaldību u.c. ar valsti saistītu saimnieku izdevumi, kas kvalificējami kā uzkrājumi, tiks saskaitīti šā gada laikā. Pērn tikai oktobrī tika nosaukts galīgais rādītājs par 2010. gadu, ka visi kopā esam tomēr bijuši parādu miljardieri, bet gada pirmajā pusē uzrādītais kopējais deficīts svārstījās pirms miljarda robežzīmes.
Ir vairāki faktori, kas mīkstina pāreju no 2010. gada izšķērdības uz 2011. gada taupību. Pirmkārt, valsts ieguldījumi airBaltic un aizdevumi Krājbankas noguldījumu segšanai var krietni palielināt deficītu pēc uzkrājumu metodes.
Latvijā ierastais dzīves veids tomēr nav pārāk atkarīgs no valdības izdevumu sadalīšanas izdevumos un uzkrājumos.
Otrkārt, budžeta izskats īsākos laika nogriežņos ir ļoti atkarīgs no tā, kad tieši Latvija saņem no Eiropas Savienības kompensācijas par naudas tērēšanu projektiem, kas saskaņoti ar ES.
