Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos
mēnešos veidojās 596,8 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 127,1
miljonu eiro mazāks nekā attiecīgajā periodā pērn, aģentūru LETA
informēja Finanšu ministrijā (FM).
Kopbudžeta ieņēmumos astoņos mēnešos saņemti 7,65 miljardi eiro, kas
bija par 252,3 miljoniem eiro jeb 3,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā
periodā. Savukārt izdevumi veikti 7,05 miljardu eiro apmērā, kas ir par
379,3 miljoniem eiro jeb 5,7% vairāk nekā pērn. Vienlaikus nodokļu
ieņēmumu plāns tika izpildīts 99,4% apmērā un plāna neizpilde bija 35,6
miljoni eiro.
FM skaidroja, ka kopbudžeta ieņēmumu palielināšanos šā gada astoņos
mēnešos noteica par 116 miljoniem eiro jeb 12,7% augstāki ārvalstu
finanšu palīdzības ieņēmumi. Tas saistīts ar atmaksām no Eiropas
Komisijas par aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu.
Savukārt nodokļu ieņēmumi palielinājās par 111,4 miljoniem eiro jeb
1,9%.
“Tas bija ievērojami zemāks pieaugums kā pērn astoņu mēnešu periodā –
par 9,4%. Zemāks nodokļu ieņēmumu pieauguma temps skaidrojams gan ar
uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos, reformējot UIN
sistēmu, gan arī zemāku kā pērn ekonomikas pieauguma tempu,” atzina
ministrijā.
Pārskata periodā lielākais pieaugums nodokļu ieņēmumos vērojams
sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas bija par 156,3 miljoniem eiro jeb
9% augstākas kā pērn astoņos mēnešos. FM atzina, ka situācija darba
tirgū ir nodarbinātajiem labvēlīga, jo turpina palielināties gan vidējā
darba samaksa valstī, gan arī pieprasījums pēc darbiniekiem. Tādējādi
vērojams arī nozīmīgs iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu
pieaugums – par 81,2 miljoniem eiro jeb 7,4% vairāk kā pērn astoņos
mēnešos. Lielākais darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugums bija ar
tirdzniecību saistītajās nozarēs, tāpat arī veselības nozarē, būvniecībā
un informāciju tehnoloģiju nozarēs.
Ar patēriņu saistīto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes
nodokļa ieņēmumi šā gada astoņos bija par attiecīgi 122,5 miljoniem eiro
jeb 7,8% un 32,7 miljoniem eiro jeb 4,9% augstāki nekā pērn attiecīgajā
periodā. Augstākus ieņēmumus sekmēja pieaugošais iedzīvotāju
pirktspējas līmenis, ceļoties ienākumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu
palielināšanos sekmēja arī akcīzes likmju paaugstināšana vairākās
produktu kategorijās, tomēr šis efekts mazināsies, ņemot vērā vairāku
akcīzes preču patēriņa pieauguma tempa palēnināšanos, kā arī akcīzes
nodokļa likmes samazināšanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no šā
gada 1.augusta.
FM atzina, ka kopumā nodokļu ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos bijuši
nedaudz zem plānotā līmeņa. Nodokļu ieņēmumu plāns kopumā tika izpildīts
99,4% apmērā un plāna neizpilde bija 35,6 miljoni eiro. To galvenokārt
var skaidrot ar zemākiem nekā plānots UIN ieņēmumiem – tikai 14,3% no
perioda plāna, tāpat arī akcīzes nodokļa ieņēmumiem – 96,8%. Gandrīz
plānotajā apmērā saņemti PVN ieņēmumi – 99,3%. Lielākā plāna pārpilde
vērojama darbaspēka nodokļu ieņēmumos – IIN ieņēmumi bijuši par 7,3%
virs plāna, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi 2,7% virs
plāna. Ministrijā gan prognozēja, ka līdz gada beigām kopējais nodokļu
ieņēmumu plāns tiks izpildīts.
Kopbudžeta izdevumu pieaugumu nozīmīgi ietekmējis izdevumu kāpums
veselības resorā – par 85,2 miljoniem eiro jeb 13,8%, kas subsīdiju un
dotāciju veidā novirzīts slimnīcām un citām ārstniecības iestādēm pamatā
atalgojuma celšanai. Nozīmīgs izdevumu pieaugums astoņos mēnešos bijis
arī aizsardzības nozarei. Tāpat kopbudžetā palielinājušies izdevumi ES
fondu projektu īstenošanai un iemaksu veikšanai ES budžetā.
Izdevumu kategoriju dalījumā lielākais palielinājums astoņos mēnešos
vērojams izdevumiem atlīdzībai, kas bija par 114,3 miljoniem eiro jeb
7,3% augstāki nekā pērn astoņos mēnešos. Lielākoties to ietekmējusi
vienreizēja pabalsta izmaksa šā gada janvārī un februārī iekšlietu un
tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas
atbilstoši likumam jāizmaksā pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas
gadiem. Tāpat FM atzīmēja izdevumu pieaugumu atlīdzībai aizsardzības un
veselības resoros strādājošajiem, kā arī pašvaldībās un zinātniskajās
institūcijās, tostarp augstskolās.
Kapitālie izdevumi astoņos mēnešos bija par 90,2 miljoniem eiro jeb
16,1% augstāki. Tas skaidrojams ar izdevumu palielināšanos Nacionālajos
bruņotajos spēkos, kā arī ES fondu projektu īstenošanai pašvaldībās.
Kapitālo izdevumu pieauguma temps pašvaldībās, kā jau iepriekš
prognozēts, bremzējas un šī gada otrajā pusgadā augs mēreni.
Izdevumi iemaksām ES budžetā palielinājušies par 55,6 miljoniem eiro
jeb 35,2%. Tas saistīts ar nepieciešamību šā gada sākumā visām
dalībvalstīm ES budžetā iemaksāt lielāku daļu iemaksu apjoma. Tādējādi
FM sagaida, ka turpmākajos mēnešos izdevumu pieauguma temps bremzēsies.
Izdevumi pensijām kopbudžetā astoņos mēnešos palielinājušies par 45,9
miljoniem eiro jeb 3,4%. Ņemot vērā gaidāmo pensiju indeksāciju, kurā
tiks izmantots pēdējos gados augstākais pensiju indekss un indeksētas
tiks arī pensiju piemaksas par apdrošināšanas stāža gadiem, sagaidāms
pensiju izdevumu straujāks kāpums gada pēdējā ceturksnī. Izdevumi
pārējiem pabalstiem pārskata periodā palielinājušies par 46,8 miljoniem
eiro jeb 7,3%. To galvenokārt ietekmē vidējās apdrošināšanas iemaksu
algas palielināšanās, kas tiek ņemta vērā, aprēķinot īstermiņa pabalstu
apmērus.
FM piebilda, ka šogad bijis būtisks izdevumu pieaugums slimības
pabalstiem – par 21,4 miljoniem eiro jeb 19,1%, ko sekmējusi gan vidējā
pabalsta apmērā palielināšanās, gan arī slimības gadījumu skaita
pieaugums, īpaši gada pirmajos mēnešos.
Pārpalikums šā gada astoņos mēnešos veidojies visos budžeta līmeņos,
tomēr tendences bijušas atšķirīgas. Valsts speciālajā budžetā un
pašvaldību budžetā vērojams nozīmīgs ieņēmumu pieaugums. Tas sekmējis
pārpalikuma palielināšanos valsts speciālajā budžetā par 110,4 miljoniem
eiro un pašvaldību budžetā par 59,6 miljoniem eiro, salīdzinot ar
astoņu mēnešu periodu pērn.
“Turpretī valsts pamatbudžetā ieņēmumi saglabājušies aptuveni
iepriekšējā gada līmenī, bet izdevumiem palielinoties, lai gan joprojām
veidojas pārpalikums, tā apmērs bija par 290,8 miljoniem eiro mazāks kā
pērn janvārī-augustā. Sagaidāms, kā jau katru gadu pēdējos gada mēnešos,
izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību
budžetā, kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts,” norādīja
ministrijā.
