Rīga, 14.maijs, LETA. Turpmāk valsts galvojumi privātām kapitālsabiedrībām vairs netiks sniegti – to paredz grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību, kas stājās spēkā aprīļa beigās.
Parlaments 4.aprīlī pieņēma grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, kas ierobežo valsts galvojuma saņēmēju loku, un turpmāk valsts galvojumi netiks sniegti privātām kapitālsabiedrībām. Šis aizliegums neattiecas uz valsts kapitālsabiedrībām, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta piektās daļas jaunā redakcija paredz, ka galvojumus valsts vārdā sniedz par saistībām, kuras investīciju veikšanai uzņemas komersants, kurā ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa un kurš atbilstoši institucionālo sektoru klasifikācijai ir ietverts nefinanšu komersantu sektorā, par saistībām, kas uzņemtas, lai nodrošinātu finansējumu ar normatīvajiem aktiem apstiprinātām komercdarbības atbalsta programmām, studiju un studējošo kreditēšanas nodrošināšanai.
Likuma grozījumi stājās spēkā 26.aprīlī.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) jau iepriekš paudis viedokli, ka jāizbeidz prakse sniegt valsts galvojumus privātiem uzņēmumiem.
Patlaban valstij galvassāpes sagādā iepriekš izsniegtais valsts galvojums uzņēmumam AS “Liepājas metalurgs”. Metalurģijas rūpnīca nonākusi finanšu grūtībās, tāpēc valsts jau samaksājusi daļu no valsts garantētā kredīta – aprīļa beigās Valsts kase pārskaitīja Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.” kārtējo valsts galvotā kredīta pamatsummu – 6 128 456 eiro (4 307 103 latus).
Galvojumu valsts vārdā par “Liepājas metalurga” saistībām kopumā 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā pret banku “UniCredit” izsniedza toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada 30.decembrī. Aizņēmums “Liepājas metalurgam” bija nepieciešams ražotņu modernizācijai.
Jarockis uzsvēra, ka viens no valsts galvojuma saņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem ir nozares ministrijas atzinums, kurā raksturota projekta tautsaimnieciskā nozīme, izteikts pamatojums projekta īstenošanai un galvojuma sniegšanai, kā arī sniegta informācija par nozares ministrijas politiku projekta īstenošanas atbalstam.
Vēl pirms “Liepājas metalurgam” izsniegtā galvojuma atbildīgā nozares ministrija – Ekonomikas ministrija – sniedza pozitīvu atzinumu, lai izsniegtu metalurģijas uzņēmumam valsts galvojumu. Finanšu ministrija 2009.gada janvārī saņēma Ekonomikas ministrijas vēstuli par “Liepājas metalurga” nozīmi Latvijas tautsaimniecībā.
Jau ziņots, ka ne Finanšu ministrija, ne Ekonomikas ministrija galvojuma izsniegšanu “Liepājas metalurgam” nebija plānojusi. Likumprojekts par valsts budžetu 2009.gadam, kas tika iesniegts Saeimā, paredzēja valsts galvojumus tikai studiju un studējošo kreditēšanas īstenošanai. Savukārt Saeimas deputāti Aigars Kalvītis, Valērijs Agešins, Aija Barča, Andris Bērziņš, Pēteris Hanka, Jānis Lagzdiņš un Uldis Grava izskatīšanai otrajā lasījumā iesniedza priekšlikumu papildināt likumprojektu, paredzot valsts galvojumu par “Liepājas metalurga” saistībām.
Izsniegtā galvojuma uzraudzība tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 1.jūnija noteikumiem par kārtību, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, un galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtību un noslēgtajiem līgumiem.
