Latvijas
pašvaldību deputātu atlīdzības sistēmā nepieciešamas
pārmaiņas, padarot to taisnīgāku, vienkāršāku un skaidrāku un
mazinot administratīvo slogu pašvaldībās. Valsts kancelejai, kas
no Finanšu ministrijas ir pārņēmusi atbildību par publiskā
sektora atlīdzības politikas jautājumiem, jāizvērtē iespēja
mainīt pastāvošo smagnējo atlīdzības noteikšanas kārtību. To
Valsts kontrole secinājusi revīzijā par 2017. gada saimnieciskā
gada pārskatu. Tās ietvaros, izlases veidā veicot revīzijas 30
pašvaldībās, konstatēti dažādi pārkāpumi deputātu atlīdzības
noteikšanā. Arī citu valstu pieredzes analīze liecina, ka
Latvijas pašvaldību deputātu atlīdzības sistēmā nepieciešami
uzlabojumi.
Valsts
kontrole piedāvā izmaiņas
Lai
atlīdzības sistēmu pilnveidotu, veicinot vietējo demokrātiju, un
vienlaikus to padarītu vienkāršāku, Valsts kontrole piedāvā
valsts līmenī likumā noteikt skaidrus pašvaldības deputāta
amatalgas noteikšanas principus un maksimālā un minimālā apmēra
ierobežojumus, ņemot vērā pašvaldības iedzīvotāju skaitu un
citus darba apjomu ietekmējošus faktorus, piemēram, teritorijas
platību vai pagastu pārvalžu skaitu, budžeta vai nodokļu
ieņēmumu apjomu un citus. Vienotā ietvara piemērošana vietējai
situācijai būtu atstājama katras pašvaldības kompetencē.
“Skaidra,
viegli piemērojama un vietējai situācijai atbilstoša deputātu
atlīdzības sistēma mazinātu šķēršļus iedzīvotāju aktīvākai
iesaistei pašvaldības pārvaldē. Vienlaikus tā veicinātu
pašvaldības darbības atklātību un vairotu iedzīvotāju
uzticēšanos pašvaldībai kā vietējai varai,” pārmaiņu
nepieciešamību skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Deputāta
pienākumu veikšanai ir specifisks raksturs: no vienas puses,
vairumā gadījumu tas tiek apvienots ar citu pilna laika darbu, no
otras – prasa neierobežota laika iesaisti. Deputātu atlīdzības
kārtību katrā pašvaldībā nosaka dome, tomēr pašvaldības
domei pašvaldības deputātu atlīdzības noteikšanā ir jāievēro
Atlīdzības likuma normas, tai skaitā nostrādātā laika uzskaite.
Valsts
kontrole piedāvā atteikties no administratīvi sarežģītā un
pašvaldības deputāta pienākumu būtībai neatbilstošā darba
laika uzskaites pienākuma deputātiem, kuri neieņem algotu amatu
domē. Tā vietā varētu tikt piemērots pašvaldības domes
noteikts deputāta atlīdzības apmērs un tajā ietilpstošo
standarta pienākumu uzskaitījums, kas ir pamatots ar objektīvu
nepieciešamās slodzes (darba un laika) novērtējumu. Savukārt šī
pamatsumma varētu tikt samazināta, ja deputāts neveic savus
pienākumus, piemēram, neapmeklē domes vai komitejas sēdes.
Nepilnīga
vai nepatiesa laika uzskaite
Revīzijā
konstatēts, ka piecās no revidētajām pašvaldībām nav veikta
deputātu darba laika uzskaite pilnā apmērā. Tādēļ Valsts
kontroles revidenti neguva pārliecību, vai šo pašvaldību
izdevumi gandrīz 550 tūkstošu eiro apmērā atbilst normatīvo
aktu prasībām.
Atšķirīga
likuma interpretācija – nepamatoti aprēķināts atalgojums
Pašvaldības
arī atšķirīgi interpretē Atlīdzības likumā noteiktos
atlīdzības apmēra ierobežojumus deputātiem, kuri neieņem algotu
amatu domē. Valsts kontrole konstatējusi, ka no likuma izrietošais
maksimālās stundas likmes ierobežojums tiek ievērots septiņās
revidētajās pašvaldībās, bet tiek pārsniegts 19 pašvaldībās.
Nepiemērojot likumā noteiktos ierobežojumus jeb nosakot
neatbilstoši augstu
stundas likmi, šajās pašvaldībās kopā deputātu atalgojumā
nepamatoti izmaksāta summa ir vismaz 368 tūkstoši eiro un vēl
gandrīz 87 tūkstoši eiro samaksāti kā darba devēja VSAOI.
Nepamatotas
naudas balvas
Pārkāpjot
Atlīdzības likumā noteiktos ierobežojumus, astoņas pašvaldības
ir piešķīrušas un izmaksājušas domes deputātiem prēmijas un
naudas balvas vismaz 5000 eiro apmērā. Lai gan par naudas balvu
neatbilstošu piešķiršanu pašvaldībām jau aizrādīts
iepriekšējo gadu revīzijās, valsts revidenti joprojām
pašvaldībās konstatē to izmaksāšanu bez pamatojuma par
amatpersonas ieguldījumu institūcijas mērķu sasniegšanā.
Revīzijā
par pašvaldību budžetiem Valsts kontrole šogad bija iekļāvusi
30 pašvaldības: sešas lielās pilsētas – Daugavpili, Jelgavu,
Jūrmalu, Liepāju, Rīgu, Ventspili, kā arī 24 novadus –
Aizputes, Aknīstes, Alūksnes, Amatas, Baltinavas, Cesvaines, Ērgļu,
Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Jaunpils, Lubānas, Nīcas,
Ogres, Olaines, Raunas, Rucavas, Sējas, Skrīveru, Vārkavas,
Vecpiebalgas, Ventspils un Zilupes.
Revīzijas
ziņojums “Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts
budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” https://ej.uz/7k6a
Kopsavilkums
par pašvaldībām https://ej.uz/4ddr
FAKTI
UN PIEMĒRI NO REVĪZIJAS
-
Atbilstoši
Atlīdzības likumā noteiktajam
ierobežojumam maksimālā mēnešalga 2017.gadā domes
priekšsēdētājam bija 2978 eiro, priekšsēdētāja vietniekam –
2618 eiro, komitejas priekšsēdētājam – 2086 eiro, deputātam –
982 eiro. Attiecīgi no tā izriet šādi stundas likmes
ierobežojumi deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē, 2017.
gadā:-
deputātam
– 6,14 eiro/h, -
komitejas
priekšsēdētājam – 13,04 eiro/h, -
domes
priekšsēdētāja vietniekam – 16,36 eiro/h
-
-
Attiecinot
likumā noteikto maksimālo atlīdzības summu uz mēnesī
aprēķināto un neņemot vērā, ka deputātu, kas neieņem algotu
amatu domē, nostrādātais laiks ir mazāks nekā uz pilnu
mēnešalgu attiecināmais laiks, realitātē:
19 pašvaldībās deputāta stundas likme tiek pārsniegta,
piemēram:-
Ventspils
novadā – 25 eiro/h -
Rīgā
– 19,35 eiro/h -
Ikšķiles
novadā – 18 eiro/h
-
-
Lielākais
virs likumā noteiktajam ierobežojumam aprēķinātās deputātu
mēnešalgas apmērs 2017. gadā:-
Rīgas
pašvaldība – 124 951 eiro
par
2017. gada pirmo pusi.
Pēc pašvaldību vēlēšanām 2017. gada 3. jūnijā Rīgas
pašvaldība deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē, darba
laika uzskaiti vairs neveic. -
Jūrmalas
pašvaldība – 61 592 eiro. -
Jelgavas
pašvaldība – 43 957 eiro. -
Ventspils
novada pašvaldība
–
43 809 eiro.
-
-
Atšķirības
nostrādātajā laikā, aprēķinātajā mēnešalgā gadā kopā,
mēnešalgas stundas likmē neuzrāda kopsakarības ar iedzīvotāju
skaitu pašvaldībā, budžeta apmēru vai nodokļu ieņēmumiem:-
Viens
deputāts, kas neieņem algotu amatu domē, 2017.gadā-
Rucavas
novadā nostrādājis 452 stundas -
Vecpiebalgas
novadā – 47 stundas -
Ventspilī
– 869 stundas -
Jūrmalā
– 480 stundas.
-
-
deputāta
mēnešalgas stundas likme pēc iedzīvotāju skaita salīdzināmās
pašvaldībās-
Ventspils
novads – 25 eiro/h, -
Iecavas
novads – 11 eiro/h, -
Aizputes
novads – 5,9 eiro/h.
-
-
Cik
pašvaldību budžetam izmaksā pašvaldību deputāti?
-
30
izlasē iekļautās pašvaldības:-
413
deputāti jeb 25,6 % no visu Latvijas pašvaldību deputātu
kopskaita -
vidēji
uz vienu deputātu – 2903 iedzīvotāji-
vismazāk
Baltinavas novadā – 123 -
visvairāk
Rīgā – 11 684.
-
-
Deputātu
atlīdzībai kopā 2017. gadā – 4,4 miljoni eiro jeb 0,8 % no šo
pašvaldību budžetu atlīdzības izdevumiem visiem darbiniekiem. -
Vienas
deputāta vietas vidējie atlīdzības izdevumi gadā:-
Jūrmala
– 27 115 eiro -
Ventspils
– 23 277 eiro -
Liepāja
– 19 879 eiro -
Jelgava
– 16 378 eiro -
Rīga
– 15 864 eiro -
Lubānas
novads – 2 807 eiro -
Vidēji
revidētajās pašvaldībās – 10 588 eiro
-
-
Deputātu
atlīdzības izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā:-
Rucavas
novads – 30,3 eiro -
Rīga
– 1,4 eiro.
-
-
