Budžeta prioritāro pasākumu izvērtēšanas
process nav caurskatāms, teikts Valsts kontroles revīzijā par Latvijas
2018.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību
budžetiem.
Ikgadējā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskata pareizību
Valsts kontrole konstatējusi nepieļaujamas tendences valsts attīstības
izdevumu plānošanā, izlietošanā un uzraudzībā. Viena no nozīmīgākajām
izdevumu pozīcijām, kas tiek sadalīta budžeta plānošanas procesā, ir
attīstības izdevumi, kuru izvērtēšanas un atlases process Valsts
kontroles ieskatā joprojām nav caurskatāms.
“Šāda saimniekošana ārpus likumdošanā noteiktās kārtības grauj valsts
budžeta kvalitāti, jo gandrīz puse atbalstam virzīto pasākumu 2018.gadā
ir nākuši nevis no ministrijām, bet gan no valdību veidojošās
koalīcijas sadarbības partneru darba grupas,” pauda revīzijas iestādē.
Valsts kontrole veiktajā revīzijā secinājusi, ka pieteikumu
izvērtēšanas un atbalstāmo pasākumu atlases process nav caurskatāms –
40% no visiem atbalstītajiem pasākumiem par kopējo summu 66,5 miljoniem
eiro ir tādi, kurus ir piedāvājušas nevis ministrijas vai centrālās
valsts iestādes, kā to paredz likums, bet gan valdību veidojošās
koalīcijas sadarbības partneru darba grupa.
Turklāt sabiedrībai ir liegta iespēja izsekot šādu lēmumu pieņemšanas
pamatojumam, jo darba grupas sanāksmju, kurās tiek izvērtēti un
atlasīti prioritāri atbalstāmie pasākumi, protokoli nav publiski
pieejami. Arī attiecīgajos informatīvajos ziņojumos argumenti netiek
izklāstīti, un Ministru kabinets atbalsta finanšu ministra vadītās darba
grupas priekšlikumus bez iebildumiem.
“Valsts budžeta daļa – attīstības izdevumi – ir tas finansējums, ko
visi kopā kā nodokļu maksātāji atvēlam patiešām būtiskākajiem
uzlabojumiem un valsts attīstības prioritātēm. Tā kā attīstības
izdevumiem pieejamie finanšu līdzekļi ir ierobežoti un to nekad
nepietiek visām vajadzībām, ir ļoti svarīgi tos plānot un izlietot
maksimāli caurskatāmi un efektīvi. Diemžēl nākas secināt, ka valdībai
pēc tam, kad tā ir lēmusi, kādiem pasākumiem attīstības budžetu
piešķirt, īsti vairs nerūp, vai līdzekļi tiek izlietoti sākotnēji
izvirzītajiem mērķiem. Šī ierastā prakse būtu nekavējoties jāpārtrauc,”
uzsvēra valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Attiecībā uz prioritārajiem pasākumiem piešķirto līdzekļu izlietošanu
jau šī gada maijā Valsts kontrole vērsās pie valdības ar informāciju
par to, ka 2018.gadā no izlases kārtā pārbaudītajiem 30,6 miljoniem eiro
neatbilstoši sākotnējiem mērķiem ir iztērēti vismaz deviņi miljoni
eiro. Tādēļ valdībai ieteicams steidzami pieņemt politisku izšķiršanos,
vai finansējuma trūkuma apstākļos atstāt resoru rīcībā attīstības
mērķiem piešķirto finansējumu, kas tradicionāli tiek izlietots kārtējām
vajadzībām, vai tomēr kardināli mainīt ierasto pieeju.
Revīzijā norādīts, ka ierastā prakse naudas piešķiršanā diemžēl
liecina par pretējo. Ja kārtējā gadā paredzētais pasākums netiek
īstenots plānotajā apjomā vai to var realizēt lētāk, vai arī tas vispār
vairs nav aktuāls, Ministru kabinets parasti ļauj līdzekļus izlietot
citām tā paša resora vajadzībām. Arī izdevumu pārskatīšanas procesā
valdība, pakļaujoties resoru spiedienam, saglabā finansējumu pasākumiem,
kuru aktualitāte un efektivitāte Valsts kontroles skatījumā ir
apšaubāma.
“Līdz ar to budžeta iestādes jūtas samērā drošas, ka vienreiz
izcīnītais finansējums nekur nepazudīs, pat ja sākotnēji izvirzītajiem
mērķiem tas vairs nebūs nepieciešams. Visbiežāk to izlieto pašu
izvēlētām prioritātēm – iestādes telpu remontiem, pamatlīdzekļu
iepirkumiem, atlīdzības palielinājumam un citām kārtējām vajadzībām,”
pauda Valsts kontrolē.
Valsts kontrole uzskata, ka šāda situācija nav pieļaujama, jo tiek
apieta likumdošanā noteiktā vienotā attīstības izdevumu plānošanas un
izvērtēšanas kārtība, kas vērsta uz to, lai ierobežota finansējuma
apstākļos tiktu izvēlēti un atbalstīti valstiski nozīmīgākie pasākumi.
Tādēļ Valsts kontroles ieteikumos norādīts, ka būtu jāpilnveido
prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma izlietošanas uzraudzība.
Savukārt attiecībā uz pasākumiem, kas netiek īstenoti pilnā apjomā,
būtu rūpīgi jāvērtē, vai piešķirtais finansējums vispār ir atstājams
resora rīcībā.
