Pašvaldību
gada pārskatos iekļautā informācija ir nepilnīga un nesniedz
precīzas ziņas par pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumiem (tai
skaitā to valdījumā nodoto zemi zem publiskiem ūdeņiem),
pašvaldību saistībām (tai skaitā aizņēmumiem, speciālo
budžetu un pamatbudžetu), ieņēmumiem no ziedojumiem un
pašvaldību deputātu mēnešalgām. To ir secinājusi Valsts
kontrole, veicot revīziju par Latvijas Republikas 2017. gada
pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.
Tāpat kā iepriekšējos gados arī šajā revīzijā vairākos
gadījumos konstatētas būtiskas neatbilstības revīzijas izlasē
iekļautajās 30 pašvaldībās. Ņemot vērā iepriekšējo gadu
revīziju secinājumus, šogad īpaša uzmanība pievērsta
pašvaldību īpašumu uzskaitei, ziedojumu un dāvinājumu
pieņemšanas likumībai un pašvaldību deputātu atlīdzības
jautājumiem.
Kas
īsti pieder pašvaldībām?
Lai
arī jau vairākus gadus Valsts kontrole vērš uzmanību uz
pašvaldību ilgtermiņu ieguldījumu uzskaiti, joprojām tajā
konstatētas būtiskas neatbilstības un neprecizitātes. Turklāt
šajā revīzijā Valsts kontrole secinājusi, ka valstī nav
vienotas kārtības, kā tiek uzskaitīta zeme zem publiskajiem
ūdeņiem, kas nodoti pašvaldību valdījumā un kuru kopējā
kadastrālā vērtība ir vairāk nekā 107 miljoni eiro. Pašvaldību
pieeja atšķiras, informācija nereti ir nepilnīga un grūti
salīdzināma. Tā rezultātā pašvaldību gada pārskatos un līdz
ar to arī valsts saimnieciskā gada pārskatā nav uzrādīta
patiesa, salīdzināma un lietotājam saprotama informācija par
katrai pašvaldībai valdījumā nodotajām un valstij kopumā
piederošajām zemēm zem publiskajiem ūdeņiem.
Atšķirīgā
pieeja Valsts kontroles ieskatā rada risku, ka pašvaldības
grāmatvedības uzskaitē nepamatoti palielina savu aktīvu vērtību
un finanšu darbības rezultātus. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa
skaidro: “Nesakārtotā uzskaites sistēma ietekmē arī kopējo
pārskatu par to, kas valstij īsti pieder, cik bagātas ir
pašvaldības. Tas rada risku kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai,
piemēram, kā plānot pašvaldības budžetu vai cik naudas
pašvaldība var atļauties aizņemties, lai finansētu kādu
iedzīvotājiem būtiskas jomas sakārtošanu. Finanšu ministrijai
esam rekomendējuši izveidot skaidru uzskaites metodiku, lai šādas
kļūdas novērstu.”
Pamatbudžets
un speciālais budžets jāapvieno
Arī
pastāvošā pašvaldību budžetu sistēma – dalījums
pamatbudžetā un speciālajā budžetā un atšķirīga pašvaldību
pieeja šī dalījuma izmantošanā – nenodrošina skaidru
priekšstatu par pašvaldību finansiālo darbību, vājina
objektīvas analīzes, salīdzināšanas iespējas gan pašvaldības,
gan nacionālā līmenī un līdz ar to kavē arī kvalitatīvu
lēmumu pieņemšanu. Valsts kontrole uzskata, ka pašvaldību
budžeta dalījuma pamatbudžetā un speciālajā budžetā jēga ir
zudusi un atteikšanās no tā mazinātu arī administratīvo slogu
gan pašvaldībām, gan informācijas apkopotājiem. Tāpēc Valsts
kontroles skatījumā Finanšu ministrijai ir jāsakārto normatīvais
regulējums par pašvaldības budžetu dalījumu, lai tas būtu
sabiedrībai skaidrs un saprotams, atbilstu pašvaldību ikdienas
vajadzībām un lēmumu pieņemšanai.
Pārkāpumi
ziedojumu saņemšanā – neievērots likums un trīsstūra shēmas
Vērtējot
ziedojumu un dāvinājumu pašvaldībām tiesiskumu, Valsts kontrole
secinājusi, ka pašvaldību gada pārskatu skaidrojumos un ziedojumu
budžetā sniegtā informācija nav pilnīga un patiesa. Netiek
uzrādīti visi ziedojumi, tie netiek pareizi uzskaitīti, ziedojumu
budžetā uzrādīti ieņēmumi, ko pati pašvaldība
par ziedojumiem neatzīst. Konstatēts arī, ka daļa pašvaldību ir
pieņēmušas ziedojumus, neievērojot likumu “Par interešu
konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Ventspils
Ventspils
pilsētas pašvaldība 2017. gada pārskatā uzrādījusi 2,5
miljonu eiro ziedojumu no SIA “”Ventspils nafta” termināls”,
kas likuma izpratnē nav neiesaistīta persona. Pašvaldība pati šos
ieņēmumus par ziedojumu neuzskata, tomēr uzskaita kā ziedojumu.
Valsts kontroles ieskatā šī pretrunīgā informācija norāda uz
to, ka finanšu līdzekļi saņemti, neievērojot valsts amatpersonu
interešu konflikta novēršanas likumu, vai ka, neatbilstoši
klasificējot ieņēmumus, tiek ietekmēts pašvaldību budžetu
kopsavilkums, kas ir daļa no valsts saimnieciskā gada pārskata.
Par
šo situāciju Valsts kontrole ir informējusi Korupcijas novēršanas
un apkarošanas biroju, bet Finanšu ministrijai lūgts skaidrot, vai
šādi ieņēmumi ir pieļaujami, kā tie uzrādāmi budžetā un vai
nepieciešams pilnveidot ieņēmumu klasifikāciju.
Jelgava
un Liepāja
Revīzijā
konstatēts, ka Jelgavas un Liepājas pašvaldības, pārkāpjot
normatīvos aktus, darbojas kā starpnieki starp privātiem
uzņēmumiem un biedrībām ziedojumu un dāvinājumu saņemšanā.
Saskaņā ar noslēgtajiem ziedojumu līgumiem Jelgavas pašvaldība
no dažādām juridiskajām personām 2016. un 2017. gadā kopā
ziedojumos saņēmusi 249 tūkstošus eiro, bet Liepāja – 64
tūkstošus eiro trešo personu vajadzībām vai mērķiem. Neilgi
pēc ziedojumu saņemšanas pašvaldības tos pārskaitījušas tālāk
ziedojumu līgumos norādītajām biedrībām vai sporta klubiem.
Liepājas pašvaldības gadījumā ziedotājs ir arī ziedojumu
saņēmušās biedrības un tās sporta komandas sponsors. Ziedojumu
veicējiem – uzņēmējiem – ar šīs shēmas palīdzību
radīta iespēja saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 85 %
apmērā no ziedojuma summas, ko viņi nesaņemtu, ja ziedotu
biedrībām, kam nav sabiedriskā labuma organizācijas statusa.
Savukārt, ja biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas
statuss, šādi caur pašvaldību saņemti ziedojumi tiek klasificēti
kā dotācija, kam atskaitīšanās un ierobežojumi nav tik stingri
kā ziedojumu gadījumā.
Aprakstīto
trīsstūra shēmu Valsts kontrole pirms gada konstatēja Tukuma
pašvaldībā, tāpēc šajā revīzijā jautājumam par pašvaldību
ziedojumiem biedrībām tika pievērsta pastiprināta uzmanība.
Valsts
kontrole revīzijas laikā par saviem secinājumiem informēja Valsts
ieņēmumu dienestu, un sešiem komersantiem jau ir papildus
aprēķināti gandrīz 13 tūkstoši eiro uzņēmuma ienākuma
nodokļa maksājumi valsts budžetā.
Vairākās
pašvaldībās Valsts kontrole konstatējusi arī dotāciju
piešķiršanu biedrībām un nodibinājumiem bez pašvaldības
funkcijām atbilstoša pamatojuma, bez pietiekamas uzraudzības pār
piešķirtās dotācijas izlietojumu un nenodrošinot vienlīdzīgu
attieksmi pret citiem potenciālajiem dotāciju saņēmējiem.
Piemēram, Jūrmalas pašvaldība apmaksājusi zolītes čempionāta
dalībnieku ēdināšanas pakalpojumus restorānā, bet maratona
līdzfinansējumu biedrībai apmaksājusi, balstoties uz nepilnīgi
sniegtu informāciju un uz maksājuma dokumentiem no ar biedrību
saistītiem komersantiem.
Šajā
revīzijā Valsts kontrole nevērtēja Rīgas pilsētas pašvaldības
piešķirtās dotācijas biedrībām un nodibinājumiem, jo par Rīgas
pilsētas piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem
likumību, lietderību un efektivitāti jau ir uzsākta atsevišķa
revīzija.
Revīzijas
ziņojums “Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts
budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” https://ej.uz/7k6a
Kopsavilkums par pašvaldībām https://ej.uz/4ddr
