Nepietiekams
finanšu ieguldījums ilgtermiņa vajadzībās, paļaušanās uz
politiķu labvēlību, ka neatliekamos gadījumos varēs saņemt
naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, stagnējoša
sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība, skaidra nozares attīstības
redzējuma vidējam termiņam neesamība. Šie ir Valsts kontroles
konstatētie fakti, kas atklājušies lietderības revīzijā
Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP),
Latvijas Televīzijā (LTV) un Latvijas Radio. Minētie fakti arī
liecina par to, ka sabiedriskie mediji zināmos apstākļos var kļūt
tieši atkarīgi no politiķu lēmumiem un viņu labvēlības budžeta
līdzekļu piešķiršanā.
NEPLP
sadarbībā ar sabiedrisko mediju valdēm jāveido un jāstiprina
mūsdienīgām prasībām atbilstoši, neatkarīgi sabiedriskie
mediji, kas sniedz sabiedrībai daudzveidīgu informāciju un nav
atkarīgi no politiķu lēmumiem par darbības nepārtrauktībai
nepieciešamo līdzekļu iepriekš neparedzētas piešķiršanas.
Revīzijā
konstatētais liecina, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu LTV un
Latvijas Radio pārvaldību, kā arī pārdomātu, ilgtspējīgu šo
kapitālsabiedrību attīstību, jo ne Latvijas Radio, ne LTV vadība
nav plānojusi un ieguldījusi finanšu resursus ilgtermiņa
attīstībā, ik gadu paļaujoties uz papildu līdzekļu pieprasīšanu
no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem”.
Lai
gan LTV finansējums katru gadu turpina pieaugt, 2017. gadā
sasniedzot 19,2 milj. eiro, ieguldījums ilgtermiņa aktīvos no
kopējiem ieņēmumiem 2017. gadā bija tikai 8%, nesasniedzot pat
ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma zemāko likmi – 10%. Arī
šogad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem LTV piešķirti
vairāk nekā 414 tūkstoši eiro, lai novērstu Ziņu dienesta
režijas kompleksa darbības apdraudējumu, kas apturēja ētera
sistēmu. Valsts kontroles ieskatā tie ir iepriekš paredzami un
plānojami izdevumi, kas būtu sedzami no kapitālsabiedrības
attīstībai uzkrātiem līdzekļiem.
Arī
Latvijas Radio 2017. gadā pamatlīdzekļu un nemateriālo
ieguldījumu iegādei izlietoti tikai nedaudz vairāk par 181
tūkstoti eiro, kas veido tikai 2% no kopējiem ieņēmumiem,
nesasniedzot ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma zemāko likmi.
Latvijas Radio 2018. gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem
piešķirts 175 tūkstošu eiro finansējums, lai veiktu aparātu
centrāles nomaiņu, kas arī ir iepriekš paredzami un plānojami
izdevumi. Valsts kontrole uzskata, ka, piekopjot šādu
saimniekošanas taktiku, LTV un Latvijas Radio darbība var tikt
apdraudēta jebkurā brīdī, ja Ministru kabinets atteiktos piešķirt
finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Revīzijas
laikā LTV un Latvijas Radio ir norādījuši, ka to finansējums ir
viens no mazākajiem Baltijas valstīs.
Revīzijas
secinājumos Valsts kontrole atzīst, ka nozares attīstības
plānošanas sistēma nenodrošina ilgtspējīgu un stabilu nozares
attīstību un finanšu resursu efektīvu izmantošanu. NEPLP
izstrādātājā nozares stratēģijā 2012.–2018. gadam nav
sniegts skaidrs un pamatots nozares attīstības redzējums vidējam
termiņam, t.sk., nosakot sabiedrisko mediju attīstības prioritāros
virzienus, uzdevumus un rezultatīvos rādītājus, kā arī pašai
NEPLP nav savas institūcijas darbības stratēģijas. NEPLP kā visu
elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators uzrauga pati sevi –
sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju. Šīs savstarpēji
pretrunīgās funkcijas izriet no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu
likuma. Tas savukārt rada noteiktas interešu pretrunas, jo NEPLP
jāapvieno gan sabiedrisko mediju uzraudzības, gan attīstības
uzdevums. Valsts kontrole uzskata, ka šādai pieejai ir virkne
darbības risku un tā nav balstīta labas pārvaldības principos.
Lai tās novērstu, Valsts kontrole rosina attiecīgās funkcijas
nodalīt. NEPLP nav veikusi nekādas darbības, lai sekmētu
līgumattiecību sakārtošanu starp LTV un AKKA/LAA, kuras ilgstoši
nespēj vienoties par tiesībām raidīt autoru muzikālos darbus.
Nevienojoties par atlīdzību apmēru, LTV veic ikmēneša
maksājumus AKKA/LAA 15 tūkstošu eiro apmērā. Šīm
neatrisinātajām domstarpībām nākotnē var būt negatīva ietekme
uz valsts budžetu.
LTV
un Latvijas Radio atlīdzību sistēmas nenodrošina vienlīdzīgu,
taisnīgu un pamatotu darba samaksu. Revīzijā konstatēts, ka
Latvijas Radio darbiniekiem par virsstundām un par darbu svētku
dienās, pēc revidentu aplēsēm, nav aprēķinātas un izmaksātas
piemaksas 2016. gadā gandrīz 20 tūkstošu eiro apmērā, bet 2017.
gada pirmajos astoņos mēnešos – gandrīz 18 tūkstošu eiro
apmērā. Latvijas Radio nav noteikti skaidri kritēriji, kas
pamatotu piemaksas piešķiršanu un tās apmēra noteikšanu.
Savukārt LTV daļa no aprēķinātajām atlīdzības mainīgajām
daļām ir piešķirta, nenorādot pamatojumu. 2016. gadā tie bijuši
28% no visas atlīdzības mainīgās daļas jeb nepilni 90 tūkstoši
eiro, bet 2017. gadā – 19% jeb gandrīz 96 tūkstoši eiro.
Abām
sabiedriskajām raidorganizācijām ir dažāda izpratne par
raidlaika tirdzniecības izmaksām reklāmai. Ne LTV, ne Latvijas
Radio nav skaidri noteikts un pamatots reklāmas cenu un
sponsorēšanas cenu aprēķins un principi, kā arī tiek piemērota
neskaidra reklāmas cenu atlaižu politika.
Valsts
kontrolei arī neradās pārliecība, ka LTV ieņēmumus par tehnikas
nomu gūst tādā apmērā, lai segtu ar šo saimniecisko darbību
saistītās izmaksas, jo maksas pakalpojumu cenrādis nav aktualizēts
kopš 2013. gada.
Vai
sabiedriskā pasūtījuma plānošana un īstenošana ir organizēta
mērķtiecīgi? https://ej.uz/ax1r
Vai
sabiedriskā pasūtījuma īstenošana LTV ir organizēta
mērķtiecīgi? https://ej.uz/cwou
Vai
sabiedriskā pasūtījuma īstenošana Radio ir organizēta
mērķtiecīgi? https://ej.uz/hsp5
