Dzirkstele.lv
Šīgada dzinējmedību sezonas pirmajā mēnesī jau noticis nelaimes gadījums, kurā mednieks izdarīja šāvienu pa mednieku līniju un savainoja citu mednieku. Valsts meža dienests vērš uzmanību uz to, ka tieši drošības prasību neievērošana ir galvenais cēlonis nelaimes gadījumiem, kas nereti noved pie smagiem ievainojumiem vai pat letāla iznākuma.
“Tādi medību drošības pārkāpumi kā šaušana pa mednieku līniju, patvaļīga savas vietas atstāšana uz mednieku līnijas un šaušana pa neskaidri redzamu mērķi ir ļoti rupji un bīstami pārkāpumi, kas diemžēl atkārtojās gadu no gada. Mēdz teikt, ka medību drošības prasības ir “rakstītas ar asinīm”,” secina Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, precizējot, ka visvairāk drošības prasību pārkāpumi tiek konstatēti tieši dzinējmedību laikā.
Negadījumu statistika
Laika posmā no 2012. līdz 2022. gadam konstatēti 403 medību drošības prasību pārkāpumi un notikuši 29 nelaimes gadījumi, no kuriem pieci beigušies letāli. Divi nāvējoši gadījumi notikuši nelegālās medībās, un vienā no tiem bojā gājusi nepiederoša persona. Šis ir vienīgais gadījums desmit gadu laikā, kad cietušais nav bijis medību dalībnieks. Piecos gadījumos cietuši paši nelaimes gadījumu izraisītāji, 16 gadījumos – citi medību dalībnieki. Septiņos gadījumos medību dalībnieki cietuši ievainotu dzīvnieku uzbrukumos.
Pēc Valsts meža dienesta rīcībā esošās informācijas, izplatītākais nelaimes gadījumu cēlonis pēdējo 10 gadu laikā ir šaušana pa mednieku līniju – 9 nelaimes gadījumi, divi no tiem beigušies ar cietušā nāvi. Nākamais izplatītākais cēlonis ir nevērīga apiešanās ar medību ieroci – 6 nelaimes gadījumi, kas beigušies ar savainojumiem. Kā trešais seko šaušana pa neskaidri redzamu mērķi – 3 nelaimes gadījumi, visi letāli. Vienā no nāvējošajiem gadījumiem šaušana notika gan pa neskaidri redzamu mērķi, gan pa mednieku līniju, pie kam bojā gājušais bija patvaļīgi atstājis savu vietu uz līnijas.
“Prakse liecina, ka lielu daļu nelaimes gadījumu izraisījuši tieši pieredzējušie mednieki, kuriem “viss jau tāpat sen zināms bez atkārtošanas”. Tikmēr jaunajiem medniekiem respekts pret medību drošības prasībām ir daudz lielāks”, precizē V. Lūsis.
Tādēļ Valsts meža dienests aicina medniekus neatkarīgi no viņu pieredzes pirms katrām medībām vēlreiz atkārtot drošības prasības, stingri tās ievērot pašiem un aicināt to darīt arī citus medību dalībniekus. Der arī atcerēties, ka par drošības prasību pārkāpumiem medībās piemērojama administratīvā atbildība.
Drošības prasības medībās
Galvenās drošības prasības ir – nešaut pa mednieku līniju, ievērot noteiktos šaušanas sektorus, šaut tikai pa skaidri redzamu un atpazītu mērķi, patvarīgi nepamest savu vietu uz mednieku līnijas un uzmanīgi apieties ar ieročiem.
Ierocis drīkst būt pielādēts tikai tad, kad mednieks nostājies savā vietā uz mednieku līnijas, bet visā pārējā laikā (tai skaitā pārgājienos un pārbraucienos) tam obligāti jābūt izlādētam. Medniekiem ir aizliegts tēmēt un šaut cilvēku, mājdzīvnieku, transportlīdzekļu, ēku un ceļu virzienā. Tā kā var gadīties situācijas, kad stobrā tiek aizmirsta patrona, ieroča stobru nekad nedrīkst vērst pret objektu, ko nevēlas sašaut.
Mednieki medību laikā nedrīkst būt alkoholisko vai kādu citu apreibinošo vielu ietekmē. Dzinējmedību laikā kā medniekiem, tā dzinējiem jāvalkā spilgtas krāsas apģērba elementi – piemēram, vestes, jakas vai cepures, kas padara cilvēku viegli pamanāmu. Visas šīs prasības medniekiem jāievēro pašiem un jāpieprasa, lai tās ievēro arī pārējie dzinējmedību dalībnieki.
Medniekiem jāatceras, ka mežā var atrasties arī citi cilvēki – ogotāji, sēņotāji un atpūtnieki. Arī citi meža apmeklētāji ir aicināti rūpēties par savu drošību, piemēram, doties uz mežu spilgtā, labi pamanāmā apģērbā, kā arī netuvoties šāvieniem un dzinēju radītajiem trokšņiem.
Dzinējmedības ir atļautas no saullēkta līdz saulrietam, to sezona ilgs līdz nākamā gada 31. martam, izņemot mežacūku dzinējmedības, kas ilgs līdz 31. janvārim.
