Valsts pārvaldē likvidētas 1652 amata
vietas, tādējādi ietaupot 22,44 miljonus eiro, kas turpmāk novirzāms
pārējo darbinieku atlīdzības un motivācijas palielinājumam, otrdien
valdību informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Viņš stāstīja par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi. Viens no
plāna mērķiem paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu,
“iesaldēt” jaunu amata vietu veidošanu un samazināt nodarbināto skaitu
valsts tiešajā pārvaldē par aptuveni 6%. Līdz šim amatu vietu skaits
samazināts par 4,11%, kas Valsts kancelejas vadītājam ļauj domāt, ka
reformu plāna mērķis tiks sasniegts.
Līdz šim 6% mērķi pārsniegusi Izglītības un zinātnes ministrija,
kuras resorā nodarbināto skaits sarucis par 30%. Tas neesot saistīts ar
pedagogu skaita samazinājumu, bet gan to, ka sarucis to amata vietu
skaits, kurās bija nodarbināti tie, kas nodarbojās ar Eiropas Savienības
(ES) fondu jautājumiem. Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas,
6% mērķi sasniegusi arī Finanšu ministrija, Labklājības ministrija,
Ministru kabinets, Satiksmes ministrija un Veselības ministrija.
Kopumā valsts pārvaldē ir likvidētas 1652 amata vietas, veidojot 22
445 944 eiro ietaupījumu, kas turpmāk novirzāms pārējo darbinieku
atlīdzības un motivācijas palielinājumam.
Vienlaikus valdība Valsts kancelejai uzdeva līdz šā gada beigām piedāvāt risinājumu atlīdzības sistēmas maiņai valsts pārvaldē.
Kā norāda Valsts kancelejā, pēdējos gados arvien vairāk iestāžu
dažādu iemeslu dēļ ir meklējušas veidus, kā atteikties no kopējās
atlīdzības sistēmas, veidojot individuālus nosacījumus. Tādējādi var
apgalvot, ka valsts pārvaldes reformas plāna īstenošanas laikā vajadzība
pēc atlīdzības reformas ir sasniegusi kritisko punktu, tāpēc, sākot no
2018.gada vidus, ir sākts darbs pie visaptverošas atlīdzības sistēmas
pārveides, lai uzlabotu valsts pārvaldes konkurētspēju darba tirgū.
Valsts kanceleja no 2018.gada beigām strādā pie fundamentālu pārmaiņu
modeļa izstrādes valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās
nodarbināto atlīdzības sistēmā, lai tā spētu nodrošināt konkurētspēju
darba tirgū, kā arī stimulētu efektīvākus darba procesus, jo paredzēts,
ka papildu finanšu resursi atlīdzības pieaugumam vispirms rodami
iestādes iekšienē.
“To, ka esošā mēnešalgu skala ir kritiski nekonkurētspējīga, īpaši
augstākās kvalifikācijas amatos, rāda gan tirgus atalgojuma pētījums,
gan arī atlīdzības uzskaites sistēmas dati. Lai gan valsts pārvaldē ir
amati, kuros saskaņā ar tirgus pētījuma datiem atalgojums ir atbilstošs
vai pat nedaudz lielāks nekā līdzīgiem amatiem darba tirgū, tomēr
lielākās atšķirības vērojamas augstākajos amatos strādājošiem,”
skaidroja Valsts kancelejā.
Lai risinātu šo problēmu, Valsts kanceleja iesaka līdzsvarot
atlīdzību starp varas atzariem un varas atzaru ietvaros pēc hierarhijas
principa, kā arī paredzēt mēnešalgu skalas konkurētspēju, nodrošinot
labāku samērojamību ar atlīdzību privātajā sektorā līdzīgas vērtības
amatos.
Valsts kanceleja arī rosina mazināt algu fondu nevienlīdzību, nosakot
optimālu atlīdzības fonda apmēru un definējot prioritātes algu fondu
izmaiņām atbilstoši iestādes funkcijām. Tāpat rosināts mainīt fiksētās
un mainīgās daļas proporciju, mazinot piemaksu īpatsvaru un
daudzveidību, kā arī pilnveidot amatu kataloga attīstību un amatu
klasificēšanas sistēmu.
“Minētās izmaiņas jāizstrādā šajā gadā, lai, sākot ar 2020.gadu, būtu
iespējams tās pakāpeniski ieviest valsts iestādēs nodarbināto
atlīdzībā,” uzskata Valsts kancelejā.
Plānots, ka šogad tiks pabeigta jauna atlīdzības regulējuma izstrāde
un līdz šā gada 20.decembrim Ministru kabinetā tiks iesniegti grozījumi
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības
likumā.
