Valsts policijas (VP) reorganizācijas rezultātā policistu skaits
netiks samazināts, taču izmaiņas no budžeta prasītu vairākus miljonus
eiro gadā.
VP priekšnieks Ints Ķuzis šodien valdības sēdē norādīja, ka pagājuši
desmit gadi kopš pēdējās VP reorganizācijas. Toreiz reforma veikta, lai
samazinātu darbinieku skaitu un budžetu. Desmit gadu laikā valsts
iekšējie un ārējie riski ir mainījušies, tāpēc nepieciešams arī
atbilstoši plānot turpmāko darbu, viņš uzsvēra.
Saskaņā ar viņa šodien valdībā prezentēto plānu, policijā iecerēts
likvidēt tukšās amata vietas. 2018.gada izskaņā policijā bijušas 7836
amata vietas, tostarp 6885 amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi amata
vietas. No tām paredzēts likvidēt 632 jeb 9,2%, paliekot 6253
amatpersonu amata vietām.
Izmaiņas varētu skart arī iecirkņu skaitu. Tomēr gan Ķuzis, gan iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) šodien valdībā uzsvēra, ka esošais policistu skaits netiks samazināts.
VP priekšnieks vērsa uzmanību, ka patlaban VP likumsargu skaits
samazinās, jo ir grūti atrast jaunus policistus. Tuvākajā laikā Ķuzis
neredzot iespējas, kā pieaicināt jaunus policistus tādā kvantitātē, kā
to paredz esošie štatu saraksti.
“Patlaban VP izveidojušās nefinansētas štata vietas. Tagad,
sakārtojot štatus, mēs atstājam tikai to policistus, kas ir atbilstoši
finansēti un kurus var nodrošināt ar darbu. Neviens policists darbu
nepazaudēs. Runa ir tikai par nefinansētām vietām,” norādīja Ķuzis.
Minētais gan nozīmē, ka nepieciešams palielināt likumsargiem
atlīdzību, jo policistam jābūt motivētam un izglītotam, piebilda
policijas priekšnieks. Lai arī noziedzības līmenis valstī samazinās,
tomēr “kriminoloģija liecina, ka noziedzībā nav griesti un grīda, lai
saprastu, ka kapacitāte ir jāaudzina,” paskaidroja Ķuzis.
Reorganizācija arī paredz ieviest “universālā policista” principu,
kas gan reaģētu, gan izmeklētu, gan nodarbotos ar prevenciju. Policisti
nepieciešamo 1.līmeņa augstāko profesionālo izglītību apgūtu Valsts
policijas koledžā.
Jau iepriekš policijā sāktie pasākumi paredz, ka lielākā daļa
policistu strādātu uz ielām un tikai neliela daļa kabinetos, jo
iedzīvotājiem ir svarīgi policijas sasniedzamība un atbilžu saņemšana uz
saviem jautājumiem.
VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieces vietnieks Normunds
Grūbis valdības locekļiem skaidroja, ka paliekot pie 6253 policistiem,
policijas iecirkņu darbs tikšot organizēts trīs virzienos – reaģēšana,
izmeklēšana un prevencija.
Pamatā saskaņā ar jauno plānu izmaiņas paredzētas tieši reaģēšanas
jomā. Patlaban nereti policijai izbraukšana uz notikumu notiek
vairākkārtīgi, taču saskaņā ar jauno plānu paredzēts, ka izbraukšana
notiks tikai vienu reizi.
“Vēlamies izbraukt uz notikumiem tikai vienu reizi. Izbrauc
norīkojums, kuram jāspēj noformēt satiksmes negadījumu, sākt
kriminālprocesu, veikt sākotnējās izmeklēšanas darbības vai arī,
piemēram, nošķirt varmāku no ģimenes. Mēs vēlamies ieviest universālā
policista principu,” skaidroja Grūbis.
Ķuzis atgādināja jau iepriekšminēto, ka VP vēlas arī atteikties no
sev neraksturīgām funkcijām. “Mēs darām daudz tāda, ko mums nevajag
darīt. VP resurss, ko iegulda publiskos pasākumu uzraudzīšanā ir
līdzvērtīgs kā apsardzes uzņēmumu funkcijām. Tas pats attiecas uz
speciālo objektu apsardzi, piemēram, Saeimas apsardzi. Tas nav policijas
darbs, tāpēc gribam deleģēt šīs funkcijas,” uzsvēra VP priekšnieks.
Ir paredzēts atteikties no tādām policijai neraksturīgām funkcijām kā
objektu apsardzes, konvoja, ielu slēgšanas, pavadīšanas pašvaldību un
komersantu rīkotos pasākumos.
Policijas vadība arī rosina veikt izmaiņas atlīdzības sistēmā un
izmeklētāju mēnešalgu piesaistīt rajona prokurora mēnešalgai. Šādas
izmaiņas no budžeta prasītu 7,9 miljonus eiro gadā.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) gan vērsa valdības locekļu un
Ķuža uzmanību, ka personāla atalgojuma palielināšanai būs nepieciešami
gandrīz astoņi miljoni eiro gadā, tāpēc turpmākajās diskusijās par
budžetu tas ir jāņem vērā. “Tomēr iekšlietu ministrs zina, ka naudas
jautājums ir budžeta kopējā dimensijā. Izmaiņām policijā klāt nāk cena,
tāpēc, tālāk ejot budžeta diskusijās, tas jāsaprot,” uzsvēra Kariņš.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) gan paziņoja, ka, VP īstenojot
šādas reformas, Finanšu ministrija neatņems no štatu samazināšanas
ietaupītos līdzekļus, jo tas ir veids, kā palielināt atalgojumu dienestā
strādājošiem. “Iepriekš gan bija tā, ka samazina štatus un atņem
naudas,” pauda Reirs.
Kā citas izmaiņas piedāvātas noteikt reaģējošā policijas transporta
un policista ekipējuma standartu, pārskatīt īslaicīgās aizturēšanas
vietu skaitu, kā arī decentralizēt funkcijas reģionu un iecirkņu līmenī.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs
Armands Augustāns valdības sēdē pauda atbalstu VP reorganizācijas
plānam, pamatojot, ka ir svarīgi nesamazināt cilvēku skaitu, bet uzlabot
sociālās garantijas.
Valdība Ķuža un Ģirģena
prezentāciju uzklausīja, taču nekādus lēmumus par plānu nepieņēma. Arī
darba kārtība neparedzēja Iekšlietu ministrijai sagatavot valdības
lēmumu projektus.
