Valsts prezidents Egils Levits Saeimas Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijai nosūtījis viedokli par Saeimas deputātu
Artusa Kaimiņa, Jura Juraša, Marijas Golubevas, Māra Možvillo,
Arvila Ašeradena un Ritvara Jansona iesniegto likumprojektu
“Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām
dienām””.
Valsts prezidents augstu novērtējis sagatavoto likumprojektu,
kurā, atsaucoties uz Valsts prezidenta ierosinājumu, piedāvāts
noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības dienu
un 15. oktobri kā Valsts valodas dienu.
“Ir bijis pietiekams laiks izvērtēt šos priekšlikumus. Tagad
ir laiks likumdevēja politiskam lēmumam par to, ka mūsu svētku,
atceres un atzīmējamo dienu kalendārā ir vieta Nacionālās
pretošanās kustības dienai un Valsts valodas dienai, un tieši
17. martā un 15. oktobrī,” raksta Valsts prezidents.
Valsts prezidents paudis cerību, ka Saeimas Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija sekmīgi strādās ar iesniegto
likumprojektu un likumdošanas darbs Saeimā noslēgsies ar pieņemtu
likumu, kas ir nepieciešams mūsu sabiedrības vēsturiskās atmiņas
un valsts konstitucionālo pamatu izpratnes stiprināšanai.
Valsts prezidents aicina noteikt tieši 17. martu kā
Nacionālās pretošanās kustības dienu. “17. marts ir
simboliski ietilpīgs datums. Šajā dienā mēs varam godināt mūsu
tautas pretestību abām okupācijas varām – gan PSRS, gan
nacistiskās Vācijas totalitārajam režīmam. Tāpat 17. martā
savijas kopā gan bruņota pretošanās ar ieročiem rokās, gan
nevardarbīga pretošanās, paliekot nesalauztiem ticībā Latvijai.
Mums būs grūti atrast citu līdzvērtīgu simboliski uzlādētu
datumu, kas sevī ietvertu tādu apkopojošu un visaptverošu
nacionālās pretošanās kustības vēstījumu,” norāda Valsts
prezidents.
Lai gan pret 17. martu kā vienotu visas nacionālās
pretošanās kustības dienu ir izskanējuši arī iebildumi, Valsts
prezidents aicina likumdevēju ņemt vērā jau vairākus gadus
uzturēto pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu šajā dienā godināt
nacionālās pretošanās kustību un izveidojušās tradīcijas, kas
gadu no gada tiek koptas un attīstītas. Tāpat Valsts prezidents
Saeimas komisijai nosūtījis Latvijas Nacionālo partizānu
apvienības, Latvijas ģenerāļu kluba, fonda “Namejs”, Latviešu
virsnieku apvienības un Latviešu strēlnieku apvienības vēstuli,
kurā pausts atbalsts tieši 17. marta noteikšanai kā
Nacionālās pretošanās kustības dienai.
Vēstulē Valsts prezidents rosinājis sekmēt atsevišķu mūsu
nacionālās pretošanās kustības grupu un personību atceri arī
citos datumos. “Šāda nacionālās pretošanās atcere dažādās
Latvijas vietās arvien vērienīgāk mūsu sabiedrības vēsturiskajā
atmiņā atgrieztu zināšanas par pretestības vēsturi Latvijas
nebrīves laikā un stiprinātu mūsu valstsgribu šodien,” uzsver
Valsts prezidents.
Valsts prezidents atzinīgi novērtējis, ka Valsts valodas diena
15. oktobrī kļūst par pozitīvu platformu latviešu valodas
kā vienīgās valsts valodas pozīciju nostiprināšanai un tās
pastāvēšanas un turpmākas attīstības sekmēšanai. Valsts
valodas diena dotu iespēju skaidrot un popularizēt vienu no mūsu
valsts un nācijas svarīgākajām konstitucionālajām vērtībām –
latviešu valodu. Kā raksta Valsts prezidents, Valsts valodas dienas
noteikšana ļautu nākotnē mērķtiecīgi veidot Valsts valodas
dienas svinēšanas tradīcijas visā mūsu sabiedrībā.
Valsts
prezidenta vēstule.
