Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija (VARAM) iesaka neveidot otrā līmeņa vēlētas pašvaldības un
stiprināt jau esošos plānošanas reģionus, izriet no ministrijas
izstrādātā un valdības apstiprinātā informatīvā ziņojuma par plānošanas
reģionu darbības pilnveidošanu.
Ziņojumā ietverts pārskats par plānošanas reģionu pašreizējo tiesisko
regulējumu, funkcijām un nozīmi reģionālās attīstības veicināšanā.
Tāpat ziņojumā ietverts uzdevums nozaru ministrijām iesniegt
priekšlikumus VARAM par kompetencēm, ko ministrijas būtu gatavas nodot
reģionālajam pārvaldes līmenim.
Konceptuālu ziņojumu par turpmāko plānošanas reģionu darbu ministrija plāno valdībai iesniegt līdz 31.oktobrim.
Ministrija atgādina, – lai gan jautājums par apriņķu izveidošanu ir
vairākkārtīgi vērtēts vietējās administratīvi teritoriālās reformas
virzības kontekstā, tomēr ilgtermiņā valstī nav izveidots valsts
reģionālais administratīvais iedalījums apriņķos, kuros darbotos
reģionālās pašvaldības.
VARAM norāda, ka ir iepazinusies arī ar Latvijas Pašvaldību
savienības (LPS) priekšlikumu, kas teritoriālās reformas kontekstā
paredz apriņķu kā otrā līmeņa pašvaldību izveidošanu, un ietvert arī
noteiktu pašvaldību funkciju centralizāciju un finanšu līdzekļu pārdali.
Šo LPS piedāvājumu VARAM sola izvērtēt, gatavojot konceptuālā ziņojuma
projektu par reģionālā pārvaldes līmeņa plānošanas reģionu darbības
uzlabošanu un kopējām statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas
izmaiņām.
Patlaban ministrija uzskata, ka otrā līmeņa vēlētu pašvaldību izveide
būtu pretēja reformas mērķiem, kas vērsti uz valsts pārvaldes aparāta
samazināšanu, efektivitātes un produktivitātes celšanu un racionālu
valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izmantošanu.
“Atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā un
Lietuvā, pamatā visus jautājumus iedzīvotājiem risina pirmajā līmenī,
tas ir, vietējo pašvaldību līmenī un netiek veidotas otrā līmeņa
pašvaldības, bet ir izveidoti reģioni vai tamlīdzīgas teritorijas, kurās
tiek īstenota sadarbība un darbības koordinācija starp pašvaldībām un
dažādām valsts institūcijām,” informē VARAM.
Kā uzskata VARAM, lai valsts reģionālās pārvaldes institūcijas
darbībā panāktu skaidru nākotnes redzējumu, maksimālu darbības
efektivitāti un atbilstību labai pārvaldībai, jāizvērtē plānošanas
reģioni kā reģionālās pārvaldes iestādes perspektīva un stabilitāte
ilgtermiņā. Ministrijas ieskatā, Latvijas teritoriālajā attīstībā
vienmēr nozīmīga loma būs reģionāliem projektiem, investīciju piesaistei
reģionālā līmenī, koordinētas reģionālās inovāciju sistēmas izveidei un
attīstībai, kā arī citiem faktoriem.
Tāpat reģionālajā līmenī esot iespējams vienlaicīgi un ar vienotu
pieeju, sadarbojoties ar nacionālā līmeņa institūcijām, risināt
problēmas, kas identificētas visās vai vairākās reģionos ietilpstošajās
pašvaldībās.
VARAM arī norāda, ka plānošanas reģioniem no valsts budžeta tiek
piešķirts finansējums ES un citiem ārvalstu finansētajiem projektiem
līdzfinansējumam un priekšfinansējumam. Piemēram, ES fondu finansētajās
pārrobežu sadarbības programmās 2014.-2019.gadam reģioni ir realizējuši
vai realizē 72 projektus, no kuriem 18 projektos tieši plānošanas
reģioni ir vadošais partneris.
Tāpat arī deinstitucionalizācijas plānu izstrādātāji ir plānošanas
reģioni un kopējais plānotais finansējums visiem reģioniem, kopā ar
deinstitucinalizācijas plāna projektiem, ir plānots 42,24 miljonu eiro
apmērā.
“Līdz ar to jau esošie plānošanas reģioni kā reģionālā līmeņa
institūcija būtu izmantojama gan reģionālo projektu izstrādē un vadībā,
kā arī valsts un pašvaldību un to institūciju darbības koordinācijā
reģionālajā līmenī,” pauž iestādē.
VARAM piedāvā neveidot otrā līmeņa vēlētās pašvaldības un uzlabot jau
esošo reģionālā līmeņa pārvaldi, veicot uzlabojumus gan to pārvaldes
modelī, gan to veicamo funkciju un uzdevumu klāstā.
Ministrija uzskata, ka ir jāizvērtē plānošanas reģioni kā reģionālās
pārvaldes iestādes perspektīva un stabilitāte ilgtermiņā, tādēļ pārējām
ministrijām priekšlikumi par reģionālajam pārvaldes līmenim nododamajām
kompetencēm, uzdevumiem un finansējuma avotiem jāiesniedz VARAM līdz
2020.gada 1.martam.
Pamatojoties uz ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem, VARAM
izstrādās konceptuālo ziņojumu par reģionālās pārvaldes līmeņa darbības
uzlabošanu. Tajā tiks izvērtēti iespējamie reģionālā līmeņa pārvaldes
modeļi, ņemot vērā konkurētspēju un lomu reģionālās attīstības atšķirību
mazināšanā, kā arī tiks vērtētas iespējamās kompetences, funkcijas un
pārvaldības modeļi.
Izstrādes gaitā VARAM sola organizēt pārrunas ar nozaru ministrijām,
plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienību un citām
institūcijām.
