Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija (VARAM) jau konsultējas par iespējamo Rīgas domes ārkārtas
vēlēšanu laiku, vēloties tās rīkot 22.februārī, noskaidroja aģentūra
LETA.
CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa aģentūrai LETA apliecināja, ka
ministrija par šo jautājumu ir vērsusies komisijā un arī Pilsonības un
migrācijas lietu pārvaldē.
VARAM potenciāli vēlētos vēlēšanas 22.februārī, bet CVK uzskata, ka tās labāk būtu rīkot 29.februārī.
Kā vēstīts, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Juris Pūce (AP) paziņojis, ka VARAM juristi šonedēļ sniegs atzinumu par
to, vai un kādā kārtībā ir rosināma Rīgas domes atlaišana.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka pašvaldība jau otro reizi nav tikusi
galā ar vienu no savām autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves
atkritumu apsaimniekošanu, tādēļ juridiski pamats šāda lēmuma
pieņemšanai ir iestājies.
Ministrs atzina, ka VARAM nelolo cerības, ka dome spēs savus
pienākumus veikt arī pēc 12.marta, kas beigsies valdības izsludinātā
ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, tādēļ tiek
gatavoti alternatīvi risinājumi, kā ar šo problēmu cīnīties pavasarī.
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) trešdien žurnālistiem
sacīja, ja VARAM tomēr panāks Rīgas domes atlaišanu, partija “Gods
kalpot Rīgai” (GKR) gatavosies ārkārtas vēlēšanām.
Burovs sacīja, ka pēdējās dienās sabiedrībā plaši izskan viedoklis,
ka VARAM tuvāko dienu laikā varētu iniciēt domes atlaišanu, par pamatu
ņemot situāciju ar atkritumu apsaimniekošanu. Tomēr Burovs atkārtoja jau
iepriekš vairākkārt pausto nostāju, ka atkritumu apsaimniekošanas
krīzes pašvaldībā nav, jo vienošanās par sadarbību ar atkritumu
apsaimniekošanas operatoriem ir panākta
Tikmēr, kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā
informācija, Saeimas vairākums varētu virzīties uz Rīgas domes
atlaišanu. Izskan arī atturīgāka pozīcija, tomēr lielākoties tiek
atzīts, ka, visticamāk, Rīgas domes atlaišanas process tiks sākts.
Politiķi neoficiālās sarunās akcentē, ka, ja tiks nolemts atlaist
Rīgas domi, tas nebūšot politisks, bet gan juridisks lēmums, jo netiek
izslēgta iespēja, ka šī lēmuma likumību vēlāk būs jāaizstāv Satversmes
tiesā.
Likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka dome tiek atlaista ar likumu,
kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets. Šādu likumprojektu
Ministru kabinets iesniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc
ģenerālprokurora priekšlikuma.
