Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Vasarāju sējumos visā valstī bēdīga aina

Novītuši griķi. Foto: LLKC.

Pērn pirms Jāņiem, apsekojot vasarāju laukus, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti solīja labu ražu par spīti iespaidīgajām lietavām, bet šogad neviens pat neuzdrošinās prognozēt ražas iznākumu. Visu reģionu speciālisti vien piebilst – situācija ir slikta vai ļoti slikta.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

No mitruma trūkuma cietuši gan graudaugi, gan rapsis visā Latvijas teritorijā. Rezultātā graudaugi veido īsas vārpas, bet vasaras rapsim ir maz sānu dzinumu un mazas ziedkopas. Lai arī atsevišķās vietās Kurzemē ir labāks mitruma nodrošinājums nekā Vidzemē, tomēr Ziemeļkurzemē lietus ir lijis stipri par maz vai nemaz.

Alfons Spēks, LLKC Talsu biroja vadītājs, augkopības speciālists: “Esmu agronoms jau vairāk nekā 42 gadus, taču šādu sausumu neatceros! Pakalnu galos un arī tiešajā sējā sētie vasarāji nav pat sadīguši… Jūnijā Talsu novadā nolija labi ja 20 piles lietus. Sausums ir tāds, ka pat ziemāju laukos var redzēt izdegušus pleķus. Arī kartupeļi knapi dīgst – tur neviena nezāle nav spējusi izdīgt.”

Vietās, kur mitruma pietiek, vasaras rapsis vēl var sazaroties un veidot sānu dzinumus. Tomēr daudzie kaitēkļi, kas novēroti sējumos, ražas apjomu ierobežos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tikmēr Vidzemē graudaugi dzeltē un smilšainākās augsnēs vīst. Jauktā tipa saimniecībās nolemts auzu laukus pļaut zaļmasai lopbarības sagatavošanai, jo zālāji ir izkaltuši. Zemgalē un Pierīgā mitruma daudzums vizuāli laukus pašlaik atgriezis apmierinošā un normālā stāvoklī. Vieglākās augsnēs vasarājiem – īpaši miežiem ir kaltušas apakšējās lapas. Vasaras rapsis ir dažāds, – ir skaisti lauki ar mazāk kaitēkļiem un arī kaitēkļu ļoti bojāti lauki.

Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante: “Preiļu novadā lielākoties ir lopkopības saimniecības, tādēļ aktuāls ir zālāju stāvoklis. Dabīgās pļavas izdeg un tajās pļāvums var samazināties pat par 50 %. Nedaudz labāka situācija ir sētajos zālājos, kur samazinājums varētu būt 20–30 %. Ņemot šo vērā, dažās saimniecībās skābbarības ruļļos jau tin auzas. Maija vidū sētajiem vasarājiem cerošana nav bijusi un vārpiņas ir pavisam sīkas”.

Jūnijā veiktie vasarāju apsekojumi liecina, ka vasaras kviešu ražība varētu būt 2,82 t/ha (pērn – 4,5 t/ha); vasaras rapša – 1,6 t/ha (pērn – 1,8 t/ha), griķu – 0,78 t/ha (pērn – 1,0 t/ha), kartupeļu – 25,6 t/ha (pērn – 24 t/ha).

Līdzīgi raksti

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.