Rīga, 14.maijs, LETA. Valsts policija (VP) otrdien veikusi kratīšanas uzņēmuma “Liepājas metalurgs” vadības dzīves vietās un darba kabinetos.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Sigita Pildava aģentūrai LETA apstiprināja, ka šorīt vairākās vietās Latvijā vienlaikus notiek kratīšanas saistībā ar “Liepājas metalurga” krimināllietas izmeklēšanu.
Kriminālprocesā, kas sākts saistībā ar iespējamu AS “Liepājas metalurgs” vadības noziedzīgu rīcību, VP šodien veikusi 14 kratīšanas, pastāstīja VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Gatis Gudermanis. Pagaidām kriminālprocesā nevienai personai nav piemērots aizdomās turētā statuss, nav arī neviena aizturētā.
Kratīšanās izņemti dažādi priekšmeti – tai skaitā datori un dokumenti. Izmeklēšanas darbībās piedalījās arī VP pretterorisma vienība “Omega”, piebilda Gudermanis.
Uzņēmuma pārstāve Simona Laiveniece aģentūrai LETA apstiprināja, ka pēc Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas jaunāka inspektora Mežavilka ierosinājuma ir veikta kratīšana “Liepājas metalurgs” vadības un akcionāru dzīves vietās un darba kabinetos.
Kratīšana veikta kriminālprocesa ietvaros, kas ierosināts pērn 21.augustā pēc mazākuma akcionāra Kirova Lipmana pilnvarotās personas Mārtiņa Krieķa iesnieguma.
Ekonomikas policija izmeklē krimināllietu par piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar “Liepājas metalurgu”. Pērn policijā sākotnēji veikta pārbaude par amatpersonu iespējamo pretlikumīgo rīcību, piesavinoties naudas līdzekļus un citus uzņēmuma aktīvus.
Portāls “pietiek.com” iepriekš vēstīja, ka kriminālprocesa gaitā tikusi pārbaudīta informācija par iespējamu ”Liepājas metalurga” vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā – jau kopš 2003. gada. Portālam zināms, ka policijas rīcībā nonākusi apjomīga pārbaudāma informācija, kas saistīta ar dažāda veida finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču bagātinājuši ”Liepājas metalurgu” kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.
Viens no līdzekļu “izpumpēšanas” veidiem bijis nesamērīga atalgojuma noteikšana uzņēmuma vadības pārstāvjiem – fiksēts pat vairāk nekā 170 tūkstošu latu liels mēneša atalgojums. Uz to netieši norāda arī fakts, ka jau vairākus gadus ”Liepājas metalurgs” savos gada pārskatos pārstājis publiskot valdes locekļu atalgojumu.
Tāpat ievērojami līdzekļi “izpumpēti”, izmantojot metāllūžņu iegādes shēmu: tie Kazahstānā un Krievijā pēdējos gados pirkti nevis pa tiešo, bet kāda Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma vārdā, savukārt no šī uzņēmuma tos jau iegādājies ”Liepājas metalurgs”, taču jau par būtiski augstākām (starpība – 20 līdz 30 latu par tonnu) cenām.
Šī starpība tad arī palikusi Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma rīcībā, kurš pēc tam tos – saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem līdz 3,5 miljoniem latu gadā – pārskaitījis Latvijas uzņēmuma īstajiem saimniekiem, savukārt pats Liepājas metalurgs šo iespējamo peļņu nav saņēmis.
Tāpat, kā liecina policijas rīcībā nonākusī informācija, dažādas finansiālās shēmas, izmantojot ārzonas kompānijas, īstenotas, arī realizējot gatavo uzņēmuma produkciju.
