LETA
Partijai “Progresīvie” būtu lielākas iespējas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, ja tajās startētu aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Viņa ieskatā, ja partijas kandidāti EP vēlēšanām būs latviešu diasporas kustības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” valdes locekle Elīna Pinto un bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, tā nebūs pati veiksmīgākā izvēle, un politiskajam spēkam būs mazas izredzes būt pārstāvētam EP. Savukārt, ja vēlēšanās startētu Sprūds, partijas izredzes būtu lielākas, uzskata Rajevskis.
Jautāts, vai Staķis varētu nodrošināt “Progresīvajiem” lielāku atbalstu vēlēšanās, politologs norādīja, ka bijušais Rīgas mērs ir atpazīstamāks nekā Pinto, kura startēja aizvadītajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Rajevskis pieļāva, ka vēlētāji par viņu, iespējams, jau ir aizmirsuši.
“Kā teiktu klasiķi, Pinto ir plaši pazīstama šaurā lokā. Lai partija tiktu pie EP mandāta, tai jāiegūst vairāk nekā 5% balsu no visiem balsstiesīgajiem. Ar to, ka Pinto ir zināma šaurā lokā, nepietiek. Partijai ir jāmotivē vēlētāji piedalīties vēlēšanās un nobalsot par saviem kandidātiem. Staķis kā stūmējs varētu palīdzēt, taču “Progresīvajiem” ir spēcīgi konkurenti – “Latvijas attīstībai” kandidāti,” sacīja Rajevskis.
Politologs atzīmēja, ka “Jaunajai vienotībai” (JV) varētu būt kandidātu saraksts ar lielāko pievilcību vēlētājiem, taču ir jāņem vērā divi aspekti – kuram ir stiprākais saraksts un kurai partijai ir vislielākās gaidas EP vēlēšanās. Rajevskis uzsvēra, ka tādi partijas kandidāti kā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), EP deputātes Sandra Kalniete (JV) un Inese Vaidere ir smagsvari, kuriem ir liela darba pieredze.
“Pieļauju, ka JV sagaida saviem kandidātiem lielu balsu skaitu, kā, piemēram, tas bija iepriekšējās EP vēlēšanās, kad par JV nobalsoja teju puse no vēlētājiem. Tas ir iespaidīgs apjoms. Ja, piemēram, JV ar savu sarakstu tiks tikai pie diviem mandātiem, to nevarēs uzskatīt par veiksmīgu startu. Ja kādai citai partijai tas būtu vērā ņemams panākums, tad JV tā būtu neveiksme,” sacīja politologs.
Komentējot Nacionālās apvienības (NA) sarakstu, Rajevskis uzsvēra, ka partijas izvēle par labu Robertam Zīlem (NA) kā vilcējam ir gana laba. Pagājušajās vēlēšanās NA tika pie diviem mandātiem EP, kad tika ievēlēts Zīle un bijusī kultūras ministre Dace Melbārde, kura 2022.gadā pievienojās JV. Politologa ieskatā, NA būs grūti iegūt divus mandātus, taču tas nebūs zaudējums, ja EP vēlēšanās tiktu ievēlēts tikai Zīle.
Runājot par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) startu EP vēlēšanās, Rajevskis norādīja, ka partijai EP vēlēšanās tradicionāli ir vāji rezultāti. Ja ZZS kandidāti būs visi partijas ministri, tostarp ekonomikas ministrs Viktors Valainis un zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), partija varētu tikt pie viena mandāta. Viņš norāda, ka arī tas ZZS būs ļoti labs rezultāts. Politologa ieskatā, ZZS kandidāti nav peļami, turklāt partijai ir resursi, lai kāds no kandidātiem tiktu ievēlēts.
Rajevskis atzīmēja, ka partijai “Saskaņa” varētu būt labs starts šajās vēlēšanās. 2019.gadā partijas “Saskaņa” Rīgas domes frakcija un partijas “Gods kalpot Rīgai” valde nolēma aicināt iekļaut “Saskaņas” EP vēlēšanu sarakstā bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S) un bijušo vicemēru Andri Ameriku (GKR). Abi politiķi tika ievēlēti EP.
“Ameriks šajās vēlēšanās nestartēs. Man nav pārliecības, ka “Saskaņa” iegūs divus mandātus, kā tas bija pagājušajās vēlēšanās. Partija piedzīvoja fatālu zaudējumu Saeimas vēlēšanās. Ja EP vēlēšanās “Saskaņa” tiks pie viena mandāta, arī to varēs uzskatīt par labu rezultātu,” sacīja politologs.
Viņa ieskatā, partijai “Latvija pirmajā vietā” latiņa EP vēlēšanās ir zema. Ja tā iegūs vienu mandātu EP vēlēšanās, arī tas nebūs slikts starts. Partijai “Latvijas attīstībai” (LA) ir spēcīgi kandidāti – EP deputāts Ivars Ijabs (LA) un bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (LA). Rajevskis norādīja, ka LA ar saviem kandidātiem varētu būt nopietna konkurence “Progresīvajiem”.
“Pastāv iespēja, ka EP vēlēšanās ievēlē Ijabu un neievēlē nevienu no “Progresīvajiem”, jo abas partijas pārstāv vienu nišu. Ja salīdzina Pinto un Ijaba, kā arī Pabrika pieredzi politikā, “Progresīvo” kandidātei ir stipri vieglāka svara kategorija. Pinto varētu būt grūti cīnīties pret viņiem,” sacīja politologs.
Taujāts, cik lielā mērā varētu mainīties Latviju pārstāvošo EP deputātu sastāvs pēc vēlēšanām, Rajevskis pieļāva, ka sastāvs varētu nomainīties par aptuveni 50%. Viņš uzsvēra, ka EP vēlēšanās matemātika ir nežēlīga. Lai partija tiktu pie viena mandāta, ir jāiegūst vairāk nekā 5% vēlētāju balsu, savukārt, lai iegūtu otru mandātu, jāiegūst vairāk par 20% vēlētāju balsu, kas ir nopietns apmērs.
Runājot par to, vai partiju programmas būs izšķirošas vēlēšanās, politologs uzsvēra, ka EP vēlēšanās svarīgāka ir kandidātu atpazīstamība. Viņa ieskatā EP un Eiropas politika ir stipri par sarežģītu, lai to vienkāršiem vārdiem varētu pastāstīt vēlētājiem – visi līdzšinējie mēģinājumi ir beigušies ar konkurentu kritiku par populismu, norādot, ka iecerēto EP ietvarā nemaz nevar paveikt. Rajevskis norādīja, ka EP vēlēšanās runa vairāk ir par šarmu un par to, ka kandidātam ir zināšanas par kopējo Eiropas politiku.
Latvijā EP vēlēšanas notiks 8.jūnijā.
