Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) rosina mediķu algām
nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta
rēķina, izriet no politiskā spēka paziņojuma masu medijiem.
AP aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un koalīcijas
partnerus mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro iekļaut
paplašinātajā budžeta izdevumu daļā.
AP politiķis Daniels Pavļuts aģentūrai LETA apstiprināja, ka
politiskais spēks mudinās jautājumu par mediķu algām risināt, raugoties
uz budžeta deficīta palielināšanu.
Politiskais spēks atgādināja, ka Eiropas Komisija (EK) 20.novembrī
publicēja vērtējumu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu budžetiem,
norādot uz iepriekšējās valdības pieņemto nodokļu izmaiņu negatīvo
ietekmi uz budžeta ieņēmumiem un brīdinot par riskiem. Vienlaikus tā
sniedz pozitīvu atzinumu par Latvijas budžeta plānu. “Ir skaidrs, ka pat
ES normu burtiska ievērošana ļautu Latvijas budžeta deficītu mazliet
palielināt,” norādīja AP.
Apvienībā akcentēja, ka Latvijas nākotnei daudz lielāki riski izriet
no nestabilitātes veselības aprūpes sistēmā nekā no budžeta izdevumu
nelielas saprātīgas palielināšanas. Latvijai ir neliels budžeta
deficīts, un veselības aprūpes finansējuma palielināšana par aptuveni
0.2% IKP ir iespējama.
EK publicētajā analīzē norādīts: “No visām jomām veselības aprūpei
finansējums samazinās visvairāk: par pusprocentu no IKP, līdz 3,5% IKP.”
EK uzsvēra, ka veselības aprūpes finansējuma pieaugums ir izteikts
nominālos skaitļos, savukārt finansējuma bāze neatspoguļo demogrāfiskās
situācijas pasliktināšanos un izmaksu pieaugumu. Tas nostāda veselības
aprūpi īpaši nelabvēlīgā situācijā iepretim citām nozarēm budžeta
apspriešanā, akcentēja EK.
Politiskais spēks norādīja, ka lielai daļai ES valstu gan budžeta
deficīts, gan valsts aizņēmums ir vairākas reizes lielāks nekā Latvijai,
tomēr EK nerosina nekādas pārkāpumu procedūras pret šīm valstīm.
Pēc EK metodikas veiktās aplēses Latvijas budžeta deficīts (0,6% no
IKP) ir zemāks nekā vidējais eirozonā (0,8% no IKP). Latvijas valsts
parāds (36% no IKP) ir otrs mazākais eirozonā un vairāk nekā divas
reizes mazāks nekā vidēji tajā (86% no IKP). AP uzsvēra, ka Latvijas
budžeta deficīts ir vismaz divreiz mazāks nekā Beļģijai, Spānijai,
Francijai, Itālijai, Somijai un Slovākijai.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka ieguldījumi
veselības aprūpē atmaksāsies cilvēku ražīgākā darbā un ilgākā mūžā jau
tuvākajā nākotnē, paužot, ka neordināras situācijas prasa neordinārus
risinājumus.
“Ja EK saskaņoja Latvijas budžeta izdevumu atkāpi no striktajām
taupības normām 2017.-2019.gadā, tad Latvijas valdībai un Saeimai ir
jāspēj saskaņot 2020.gada budžets ar mediķu un pacientu pamatotajām
gaidām, kas balstītas šīs Saeimas pieņemtajos likumos,” uzskata
ministre.
AP jau vistuvākajā laikā izvirzīs savus priekšlikumus apspriešanai
valdībā un argumentēs par 2020.gada budžeta papildināšanu jau pārskatāmā
nākotnē.
Viņķele ir iesniegusi premjeram veselības aprūpes attīstības un
reformu plānus, kuri ir pieņemti gan iepriekšējā valdībā, gan
pilnveidoti premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) valdības laikā.
“Man ir pamats optimismam, ka mums kopā ar premjeru un kolēģiem
valdībā izdosies panākt pozitīvu izrāvienu Latvijas tautas veselības
uzlabošanā,” uzsēra ministre.
Kā ziņots, Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada
valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus
piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā
paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt
par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana
esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām
izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Tagad vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku
savienības deputāti izskatīšanai Saeimā iesnieguši lēmumprojektu par
Viņķeles atbrīvošanu no amata.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība
28.novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās
laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt
otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī
Viņķeles demisija.
