LETA
Veselības ministrija (VM) kopā ar pašvaldībām šogad mēģinās noteikt valstī vajadzīgo primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju – ģimenes ārstu prakšu un otro pieņemšanas vietu, kā arī feldšerpunktu – skaitu un izvietojumu, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Šodien norisinājās VM un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunas. Tajās veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra pašvaldības kā nozīmīgu partneri iedzīvotājiem pieejamas veselības aprūpes veidošanā. Viņš uzsver, ka tieši pašvaldības savu iedzīvotāju vajadzības pārzina vislabāk.
“Pats esmu apmeklējis gandrīz visas slimnīcas, pārzinu iespējas un arī problemātiku pakalpojumu kartēšanā. Vēlos akcentēt, ka turpmākā sistēmas pilnveidošana notiks ciešā sadarbībā ar pašvaldībām – gan primārajā, gan sekundārāja aprūpē, un, kas īpaši būtiski, paliatīvajā aprūpē,” teica veselības ministrs.
Saskaņā ar otrdien valdībā pieņemto informatīvo ziņojumu “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” kopā ar pašvaldībām jau šogad ir plānots pilnveidot esošo ģimenes ārstu prakšu kartējumu. Nacionālais veselības dienests (NVD) kopā ar pašvaldībām noteiks – vajadzīgo primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaitu – ģimenes ārstu prakšu pamatprakšu un otro pieņemšanas vietu, kā arī feldšerpunktu izvietojumu un skaitu. Kartējumu plānots pabeigt 2024.gada nogalē un pēc tam aktualizēt ik gadu.
VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka norādīja, ka pašvaldības iesaiste un atbalsts reģionos ir nepieciešams arī pacientu nokļūšanas nodrošināšanai līdz ģimenes ārstu praksei, kā arī prakses nodrošināšanai ar atbilstošām telpām. Pēc NVD datiem šobrīd reģionos brīvas ir astoņas ģimenes ārsta prakses vietas, bet 30% ģimenes ārstu ir pensijas vecumā, tāpēc aktuāla ir ģimenes ārstu paaudžu nomaiņa.
Pašvaldību iesaiste nepieciešama arī stacionāro un sekundāro ambulatoro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, kā arī slimnīcu sadarbības tīkla pilnveidošanai. Saglabājot esošo slimnīcu tīklu – 36 slimnīcas visā Latvijā, VM vērtē turpmāku medicīnisko profilu nodrošināšanu slimnīcās, analizējot slimnīcu rādītājus, kā arī vērtējot pakalpojumu pieejamību. Plānots, ka līdz 2025.gada aprīlim tā iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu par plānotajām prasībām stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofiliem un pārskatītiem tarifiem, ko plānotas ieviest 2026.gada 1.janvārī, nosakot katrā slimnīcā nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumus, nepieciešamos cilvēkresursus un materiāltehnisko nodrošinājumu.
Savukārt jau šogad papildu finansējums tiks novirzīts slimnīcu Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļām. Valdība 30.aprīlī pieņēma informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību, kas paredz veikt pasākumus, kas vērsti uz ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību un efektīvu slimnīcu tīkla pārvaldību, ko nosaka gan pieejamie finanšu, gan cilvēkresursi nozarei.
Sadarbībā ar pašvaldībām plānots risināt jautājumu par valsts apmaksātas zobārstniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, tostarp mobilā zobārstniecības autobusa izbraukuma nepieciešamību, kā arī plānots organizēt tikšanos ar Konkurences padomi un LPS, lai pārrunātu jautājumu par pašvaldību iespējām sniegt atbalstu ārstniecības iestādēm pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.
VM valsts sekretāre Agnese Vaļuliene uzsvēra darbu pie sistēmiskām pārmaiņām – klīnisko universitāšu slimnīcu lomas stiprināšanu un efektīvāka slimnīcu pārvaldes modeļa izveides, kas ietvertu arī iespējamu valsts līdzdalību reģionālo slimnīcu pārvaldē.
VM informē, ka norit darbs pie valsts līdzdalības izvērtējuma reģionālajās slimnīcās, kā pilotprojektu īstenojot valsts līdzdalības iegūšanu Daugavpils reģionālās slimnīcas pārvaldībā. Pēc izvērtējuma ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu par valsts iespējamo līdzdalību šajā reģionālajā slimnīcā. Līdzdalības iegūšana varētu būt kā Daugavpils pašvaldības kapitāldaļu nodošana bez atlīdzības valstij; VM veicot naudas ieguldījumu slimnīcas pamatkapitālā, pretim saņemot kapitāla daļas; vai valdībai jālemj par valsts līdzdalību slimnīcā.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu pārklājumu valstī un reaģētspēju uz izsaukumiem. NMPD direktore Liene Cipule uzsvēra, ka divu cilvēku brigāde un brigāžu tīkla regulāra pārskatīšana ir veids, ka nodrošināt augstu reaģētspēju.
Kā aģentūru LETA informēja LPS pārstāve Liene Užule, puses vienojās, ka NMPD turpmāk informēs pašvaldības par plānotajām izmaiņām, kas ietekmē neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību iedzīvotājiem.
Tāpat ar pašvaldību pārstāvjiem tika pārrunāti jautājumi par sekundāro ambulatoro pakalpojumu pieejamību un kārtību, kādā līdzekļi var tikt pārdalīti starp programmām vienas ārstniecības iestādes vai reģiona līmenī.
Sarunās puses vienojās, ka VM mēneša laikā rīkos padziļinātas diskusijas ar veselības aprūpes iestādēm par risinājumiem finansējuma pārdalei, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem reģionos ņemot vērā noteiktās kvotas, piebilda Užule.
Sarunās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Alergoloģijas un pulmonoloģijas profila virsārste Ineta Grantiņa informēja par esošo situāciju un nepieciešamo atbalsta sistēmu izglītības iestādēs un to darbinieku apmācību, lai bērnudārzos un skolās sniegtu pirmo palīdzību bērniem ar smagām alerģijām, tai skaitā dzīvību apdraudošās anafilakses gadījumā.
Puses vienojās, ka BKUS ārsti piedalīsies LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē, lai informētu izglītības iestādes par iespēju izmantot BKUS organizētās mācības izglītības iestāžu darbiniekiem, informēja Užule.
