Veselības nozares reformu turpināšanai
nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā
nonākušais Finanšu ministrijas (FM) ziņojums par valsts budžeta izdevumu
pārskatīšanas rezultātiem.
Vislielākais finansējums jeb 58,9 miljoni eiro nepieciešami reformām,
kas saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu.
Par šo finansējumu plānots palielināt par valsts finansējumu pieejamo
sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu skaitu, uzturēt
pediatru kabinetus, pārrēķināt aprūpes epizodes tarifus, palielināt
diabēta kabinetos pieejamo pacientu apmācību skaitu, palielināt
endoprotezēšanas operāciju pieejamību, kā arī īstenot citus pasākumus.
Vēl viens finansiāli ietilpīgs pasākumu kopums paredzēts onkoloģisko
saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai, kam
nākamgad nepieciešami 24,3 miljoni eiro. Šis finansējums nepieciešams,
lai nodrošinātu medikamentus onkoloģiskajiem pacientiem. Valsts
patoloģijas centrā veicamo pakalpojumu jaunu manipulāciju izveidi,
reformētu vēža skrīninga programmu, kā arī veiktu virkni citu pasākumu
onkoloģijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.
Tikmēr infekcijas slimību izplatības mazināšanai nākamgad
nepieciešami 16,2 miljoni eiro. Tādējādi tiktu nodrošināti valsts
kompensējamie medikamenti un laboratorijas izmeklējumi pacientiem ar C
hepatītu, paplašinātas ārstēšanas iespējas pacientiem ar HIV, mobilās
vienības izveide HIV un saistīto infekciju riska grupām, kā arī citi
pasākumi.
Primārās veselības aprūpes sistēmas kvalitātes un pieejamības
uzlabošanai nepieciešami 15,6 miljoni eiro. Finansējums paredzēts mērķa
kritēriju izpildes iekļaušanai ģimenes ārstu kapitācijas naudā, ģimenes
ārstu kvalitātes maksājumu sistēmas reformai, bērnu zobārstniecības
pieejamības uzlabošanai un citām vajadzībām.
Arvien vairāk publiski tiek pausts, ka psihiskā veselība ir nozīmīga
vispārējās veselības komponente, un arī psihiskās veselības aprūpes
uzlabošanai nepieciešams finansējums reformu turpināšanai. Par 10,1
miljonu eiro iecerēts stiprināt psihiatrijas prakses, uzlabot pieejamību
dienas stacionārā pieejamajiem pakalpojumiem psihiskajā veselības
aprūpē, kā arī turpināt virkni citu pasākumu.
Ārstniecības iestāžu līmeņu reformai nepieciešami 9,2 miljoni eiro,
kas nepieciešami, lai finansētu saistībā ar līmeņu izmaiņām plānotās
izmaksas, piemēram, lai neatliekamās medicīniskās palīdzības un
uzņemšanas nodaļās papildus nodrošinātu neonatologu vai paliatīvās
aprūpes pakalpojumu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.
Arī kardiovaskulārās saslimstības Latvijā ir būtiska problēma, un to
mazināšanai, kā arī slimību ārstēšanas efektivitātes uzlabošanai
nepieciešami 6,5 miljoni eiro. Tādējādi tiks nodrošināta sirds un
asinsvadu saslimšanas pasākumu profilakses turpināšana, uzlabota
asinsrites sistēmas slimību medikamentoza ārstēšana un citi segmenti šo
slimību ārstēšanā.
Kā pausts ziņojumā, medicīniskajai rehabilitācijai ir būtiska nozīme
darbspēju saglabāšanai un atjaunošanai un tai ir jābūt pēctecīgai
veselības aprūpes sastāvdaļai, tāpēc 5,2 miljoni eiro paredzēti
rehabilitācijas pakalpojumu stratēģiskajam iepirkumam. Tas nodrošinās
akūtās rehabilitācijas pakalpojumu apjoma palielināšanu, kā arī
subakūtās, ilgtermiņa un perinatālā periodā radušos stāvokļu
medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus.
LETA jau vēstīja, ka vakar Ministru kabinetā skatītajā FM
informatīvajā ziņojumā par budžeta izdevumu 2020., 2021. un 2022.gadam
pārskatīšanas rezultātiem tika norādīts, ka pēc izdevumu 2020.gadam
pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā.
No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas
uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro – ministriju noteiktajām
prioritātēm.
