Viens no svētku kulminācijas pasākumiem – gaismas uzvedums “Saules mūžs”
– Rīgas centrā, Daugavas abos krastos, pulcēja vairāk nekā 100
tūkstošus iedzīvotāju. Daudzi no viņiem kā šausmīgu un biedējošu
raksturo mirkli uzreiz pēc uguņošanas beigām, kad sanākušie visi
vienlaikus centās pamest krastmalu. Valsts policija gan uzsver, ka
situācija tika kontrolēta, tomēr pieļauj – nākotnē tik vērienīgos masu
pasākumos varētu tikt ierobežots skatītāju skaits.
ĪSUMĀ:
- Daudziem cilvēkiem došanās prom no simtgades uguņošanas šķitusi biedējoša.
- Policija norāda, ka kontrolējusi situāciju.
- Vienlaikus policija atzīst, ka nākotnē varētu ierobežot apmeklētāju skaitu.
- Ar milzīgo cilvēku skaitu nebija rēķinājusies arī “Rīgas satiksme” un “Pasažieru vilciens”.
Vērojot ļaužu masas, kas jau krietni pirms uguņošanas no visām
debespusēm plūda 11. novembra krastmalas virzienā, bija skaidrs, ka
svētku kulminācija pulcēs īpaši daudz cilvēku. Un tā arī bija. Tiesa,
vairāk nekā 100 tūkstoši skatītāju, kas pamazām piepildīja Daugavas abus
krastus un Vanšu un Akmens tiltu, uguņošanai noslēdzoties, prom
mēģināja doties visi reizē.
Daudzi sociālo tīklu lietotāji šo brīdi vēlāk raksturoja kā šausmīgu
un biedējošu, norādot uz pamatīgu spiešanos un grūstīšanos. Daļa
sanākušo, tostarp vecāki ar maziem bērniem, paniski mēģinājuši izkļūt no
milzīgā pūļa, bet Vecrīgas virzienā pārvietošanās bijusi apgrūtināta.
Ārsts, svētku apmeklētājs Roberts Fūrmanis uzskata, ka svētku
organizatori rīkojušies bezatbildīgi: “Tas, ko es tur redzēju, bija
izvietoti dažādi šķēršļi, haotiski izvietotas automašīnas, reklāmas
baneri, dažādi citi šķēršļi, kas traucēja pūlim brīvi pārvietoties.
Pūlis no mugurpuses sāka izteikti spiesties virsū, tur bija daudz bērnu,
daudz ļaužu gados, kuri vienkārši tika saspiesti.
Atbildīgo institūciju bezatbildīga rīcība padarīja šos svētkus par murgu un varēja arī padarīt par traģēdiju.”
Valsts policija, kas bija atbildīga par svētku apmeklētāju plūsmas
regulēšanu, uzskata, ka situāciju kontrolēja, tomēr atzīst – krastmala
tik lielam apmeklētāju skaitam nav piemērota un iedzīvotājiem būtu
jāizsver, vai mēģināt iekļūt pūlī, piemēram, ar pavisam maziem bērniem
“Šeit ir ļoti šaura vieta, tilti, saspiežas daudz cilvēku, un nākotnē
mēs ar dienestiem domāsim, kā norobežot, būs atsevišķas vietas, kur
varēs tikt iekšā, bet šis bija simtgades pasākums,” komentēja Valsts
policijas priekšnieka vietnieks Artis Velšs.
Kad krastmalu izdevās pamest, daudzi svētku apmeklētāji atdūrās pret
nākamo problēmu – kā nokļūt mājās. “Rīgas satiksmē” skaidro, ka
atsevišķos maršrutos papildu reisi bija norīkoti, bet transportu būtiski
aizkavējuši cilvēku pūļi, kas pārvietojās pa brauktuvi.
“Policija ļoti daudzās vietās neatvēra transporta kustību noteiktajā
laikā un tas arī ir saprotams, jo caur cilvēku pūļiem nevar laist
automašīnas Šīs nobīdes bija tajā laikā vērojamas gan tramvajam, gan
autobusam, gan trolejbusiem līdz pat divām stundām,” norādīja “Rīgas
satiksmes” pārstāvis Viktors Zaķis
“Pasažieru vilciens” vēl pirms svētkiem publicēja aicinājumu izmantot
tieši vilcienu, lai pēc uguņošanas ērti un droši nokļūtu mājās, tomēr
aculiecinieku uzņemtajos video redzams – vagoni bija tā pārbāzti, ka
nevarēja aizvērt durvis, tomēr cilvēki, kuriem tā bija vienīgā iespēja
nokļūt mājās, tomēr mēģināja iekļūt pārpildītajos vilcienos.
“Pasažieru vilcienā” stāstīja, ka visiem vilcieniem bija vēl papildu
divi vagoni, kā arī, redzot cilvēku pieplūdumu, vēl pēc plkst.23 tika
norīkoti divi reisi Ogres virzienā un Slokas virzienā. Uzņēmumā atzina,
ka tik lielu apmeklētāju skaitu, acīmredzot, neviens nebija gaidījis, un
no tā mācīsies turpmāk.
“Pasažieru vilcienā” pieļauj, ka tik daudz pasažieru palikuši aiz
vilciena durvīm, jo arī daļa Rīgas iedzīvotāju, nevarot sagaidīt
pilsētas sabiedrisko transportu, mēģinājuši galvaspilsētas mikrorajonus
sasniegt ar vilcienu.
Neskatoties uz nepatīkamo situāciju pēc uguņošanas, eksperti simtgades svinības vērtē kā izdevušās.
