Meži ir mūsu zemes
bagātība un viens no vērtīgākajiem dabas resursiem. Latvijas
“zaļā banka” šobrīd klāj vairāk nekā pusi valsts
teritorijas. Mēs gādājam par savu mājokli, tīrām un vēdinām
to, kā arī regulāri atbrīvojamies no mantām, kas savu mūžu jau
nokalpojušas. Arī par mežu vajadzētu rūpēties līdzīgi, jo
neaprūpēts tas iet postā un nav drošs ieguldījums nākotnē.
Nekopts mežs zaudē
vērtību
Cilvēki bieži vien
taupa mežu nebaltām dienām vai bērniem un mazbērniem. Tikmēr
tas aizaug, augošie koki zaudē labās īpašības un kļūst mazāk
vērtīgi. Nereti sastopos ar situācijām, kurās redzu: ja mežs
būtu laicīgi apkopts, tas būtu nesis ieņēmumus saimniekam un jau
briedinātu jaunaudzi nākamajām paaudzēm. Ja uz mežu skatās kā
uz īpašumu, no kura vēlas ko iegūt, tad par to ir jārūpējas un
jāpieskata.
Nekoptā mežā
pamanās augt ievas un kārkli, atņemot vietu perspektīvākām
sugām un veidojot džungļus. Nereti gadās situācijas: kad
saimnieks beidzot sāk interesēties par mežu, tā vērtība
izrādās pat piecas reizes mazāka, nekā viņš ir domājis. Mežs
vienkārši ir gājis postā – lielā bagātība ir satrūdējusi.
Neviens nav gatavs maksāt par kokiem, kas guļ zemē sapuvuši…
Patīkami vērot
tendenci, ka mežu īpašnieki lēnām sāk apjaust apsaimniekošanas
nepieciešamību un nozīmi. Daudzus atmodina Valsts meža dienesta
vēstule, ka jāatjauno meža apsaimniekošanas plāns. Tad saimnieks
pēc ilgiem gadiem beidzot aizbrauc uz savu mežu. Īpaši bieži
šādi gadījumi notiek, ja saimnieks nedzīvo meža apkaimē. Nesen
redzēju kundzi cienījamā vecumā, kura pēc ilgiem gadiem iegāja
savā mežā un staigāja ar asarām acīs. Viņa redzēja un
apjauta, kas pa šo laiku ir noticis un kā viss ir sabrucis.
Kāpēc svarīga ir
pareiza apsaimniekošana?
Runas, ka meža apsaimniekošana nav dabai
draudzīga, ir tikai mīts. Protams, ir
jāapsaimnieko pareizi un gudri. Tādējādi var gūt lielākus un
pastāvīgus ieņēmumus, darot labu arī mežam. Ja mežs ir pamests
novārtā, tas nevar dod ienākumus, bet prasīs ieguldījumus tā
atjaunošanā. Rūpējoties cikliski, mūža laikā varam gūt
atdevi no meža ne vienu reizi vien. Pareizi apsaimniekojot, katra
paaudze kaut ko saņems. Savukārt, darot to nepareizi, var nodarīt
postu dabai un piedzīvot zaudējumus pašam. Tāpēc svarīgi ir
vērsties pēc padoma pie profesionāļiem.
Jāsakārto dokumenti
Daudz ir gadījumu,
ka mežs netiek apsaimniekots juridiskās nesakārtotības dēļ.
Gadiem velkas īpašuma vai mantojuma tiesību risināšana, bet mežs
tikmēr iet postā. Daudz ir arī bankās ieķīlātu mežu. Arī
šādiem mežiem joprojām vajag apkopi, tie cieš cilvēku
nesakārtoto juridisko vai finansiālo attiecību dēļ. Bet mežs
taču nav vainīgs. Šodien arī šīs problēmas ir risināmas –
ir speciālisti, kuri uzņemas sakārtot lietu juridisko pusi, lai
mežs pēc tam varētu saņemt pienācīgu aprūpi.
Iegūstot mežu
mantojumā, jāizvērtē jaunā saimnieka plāni. Vai ir vēlme to
apsaimniekot? Vai saimnieks dzīvo Latvijā un vēlas ar to
nodarboties? Varbūt labāk nodot mežu kāda cita rokās? Varianti
ir dažādi, viss atkarīgs no tā, cik daudz īpašnieks ir gatavs
iesaistīties.
Mežs ir jānovērtē
Katrs mežs ir citādāks,
un tam vajag arī atbilstošu pieeju. Vispirms nepieciešams
profesionāls vērtējums, kā rīkoties, lai būtu labi mežam un
saimniekam. Tas ir īpaši svarīgi, ja mežs ilgstoši nav
apsaimniekots, tomēr pieņemts lēmums kaut ko darīt lietas labā.
Tad svarīgi saprast primāros un aktuālos darbus. Citās jomās,
kurās tik labi neorientējamies, mēs meklējam profesionāļu
palīdzību, kuriem ir pietiekami liela pieredze un darba stāžs.
Meža sakārtošanā būtu jārīkojas tāpat.
Nekoptā mežā,
visticamāk, būs jāsāk ar kopšanas cirti, kurā attīrām mežu
no tiem kokiem, kuri dabīgās atlases ceļā ir vājāki, bet atņem
barības vielas stiprajiem kokiem. Izkopjot un atstājot tikai
spēcīgākos kokus, tie saņems vairāk barības vielu, pieaugs
straujāk un būs ar izturīgāku koksni.
Kad iestājies koku
pieaugšanas un nobriešanas vecums, bet negribas cirst kailcirti,
risinājums ir izlases veida cirte. Piemēram, bērzam ir īsāks
mūžs. Var sākt ar tā izņemšanu un ļaut, lai priede un egle vēl
aug. Ja ir tīraudzes mežs, arī ir iespējamas dažādas pieejas,
kā to īstenot pareizi un katra saimnieka vēlmēm atbilstoši.
Svarīgi, lai speciālisti ņemtu šīs vēlmes vērā, ieklausītos
un izskaidrotu, kāpēc viens vai otrs risinājums ir labāks. Īpaši
sensitīvs šis jautājums ir tiem, kuri dzīvo tieši blakus mežam.
Šādos gadījumos būtiski, lai izstrāde notiktu ar rokām, bez
smagās tehnikas piesaistes, atstājot iespējami nemanāmākas
darbības pēdas. Tas viss ir realizējams, respektējot katra
saimnieka vēlmes un saglabājot ainavu.
Katra meža īpašnieka
atbildība ir pienācīgi rūpēties un apsaimniekot savu mežu. Ja
viss tiek darīts, kā pienākas, meža vērtība pieaug un īpašnieks
no tā ar laiku var gūt ienākumus, vienlaicīgi ļaujot mežam
pakāpeniski atjaunoties.
