Sadarbojoties
Veselības, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijām,
iespējams pārdomāti apvienot resursus, lai mērķtiecīgāk
risinātu mobinga situācijas Latvijas skolās. Šis nav vienai
ministrijai paveicams darbs, un to atsevišķi nevar izdarīt, jo te
kopā savijas bērna veselības, izglītības un sociālie jautājumi.
Turklāt, ir kardināli jāmaina uzskati sabiedrībā un jāveicina
bērniem droša vide skolās.
Citu
skolēnu pāridarījumi (izsmiešana, draudēšana, fiziski
pāridarījumi u.c.) visai jūtami pasliktina skolēnu dzīves
kvalitāti. Diemžēl skatoties uz starptautiska pētījuma PISA 2018
skolēnu aptaujas datiem Latvijas piecpadsmitgadīgie skolēni
relatīvi bieži ir pakļauti pāridarījumiem no savu skolas biedru
puses – indekss Latvijas gadījumā nozīmē, piemēram, to, ka
kopumā 35,5 % (vidēji OECD valstīs – 22,6%) mūsu skolēnu
izjutuši kādu no pāridarījumu veidiem „Dažas reizes mēnesī”
vai „Vienreiz nedēļā” vai biežāk. PISA 2018 pētījumā,
salīdzinot ar PISA 2015, pāridarījumu biežums kopumā un visos
atsevišķos veidos ir pieaudzis Latvijā un arī vidēji OECD
valstīs.
Lielais
pāridarījumu procents ir sliktas ziņas, bet tas, ka bērni atklāti
runā par problēmu, nevis tā tiek slēpta vai noklusēta, ir
risinājuma sākums. Tieši apzinoties, ir iespējams ko mainīt, lai
varētu risināt esošo situāciju.
Sabiedrībai
ir jāmainās un skolēni ar šo vēstījumu var palīdzēt mazināt
neizpratni par pāridarījumiem skolās. Skolas vidi veido ne tikai
skolotājs, bet arī pats skolēns, vecāki, skolas direktors un
cīņai pret nelabvēlīgu vidi ir jābūt kopīgai.
Ministriju
sadarbībā koordinējošā loma būs Veselības ministrijai un tās
Sabiedrības veselības departamentam, kas veidos starpministriju
darba grupu, lai apzinātu faktisko Latvijas situāciju, veicot
pētījumu, un iezīmētu vēlamo rīcību situācijas risināšanai,
kā arī modelētu ceļa karti rīcībai, nonākot pie skaidras
mobinga mazināšanas programmas, kuru saprot un īsteno visas
iesaistītās puses.
Jau
šobrīd ministriju vadībā notiek dažādi pasākumi mobinga
mazināšanai, piemēram, kopš 2017. gada Latvijā tiek īstenots
ESF projekts „Atbalsts
priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai” (PUMPURS),
kura ietvaros kavējumu un priekšlaicīgi mācības pārtraukušo
skolēnu problēmas tiek risinātas gan preventīvi, gan sniedzot
individuālo atbalstu, gan strādājot ar izglītības iestādēm.
Projektam sagaidāma liela ietekme arī nākotnē, ņemot vērā, ka
tas ietver tādus pasākumus kā metodiskos materiālus,
konsultācijas.
Skola2030
jaunajā mācību saturā un pieejā,
kas pakāpeniski tiek ieviesta Latvijas skolās, liela uzmanība
pievērsta mācību videi, kas ir fiziski un emocionāli droša,
veicina skolēna sociāli emocionālo prasmju apguvi un mācīšanos,
kā arī mācību saturā izceltas caurviju prasmes (tai skaitā
sociāli emocionālās prasmes) un vērtību konteksts (cilvēka
cieņa, dzīvība).
