Piedāvāt valdībai tādu vakcīnu pret Covid-19
iepirkumu, kurā no tobrīd pieejamajām vakcīnām lielāko daļu veidoja
“AstraZeneca” un “Johnson&Johnson” vakcīnas, bija “mana stratēģiska,
politiska un cilvēcīga kļūda”, iesniegumā Ģenerālprokuratūrai norāda
bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Ģenerālprokurors ir nolēmis sākt pilnu pārbaudi par vakcīnu
iepirkšanas lēmumiem Veselības ministrijā. Kā tiek minēts
mikroblogošanas vietnē “Twitter” Viņķeles publicētajā iesniegumā, “es
apsveicu šo lēmumu un esmu vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā,
lai nekavējoties sniegtu visu informāciju, ko zinu par tiem”.
Tāpat bijusī ministre skaidro, ka vakcīnu portfeļa veidošana
balstījās apsvērumos par vakcīnu drošumu un piemērotību raitai masu
vakcinācijai Latvijā, ņemot vērā valsts veselības aprūpes sistēmas
ierobežoto jaudu un cilvēkresursus. Šāda izvēle izrietējusi no Veselības
ministrijas ekspertu vairākuma viedokļa, kā arī pārliecības, ka tiks
pildīti Latvijas valdības un Eiropas Komisijas noslēgtie vakcīnu
iepirkumu līgumi, kas pašlaik netiek pildīti.
Vienlaikus Viņķele atzīmē, ka šodien lūgusi Valsts prezidentu Egilu
Levitu un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) “neturpināt paštaisnu
“tiesas spriešanu” par Imunizācijas valsts padomes, Slimību profilakses
un kontroles centra, Zāļu valsts aģentūras, Nacionālā veselības
dienesta un Veselības ministrijas speciālistu ieteikumiem un lēmumiem,
kurus tie izdarīja pēc labākās zināšanas, tobrīd pieejamās informācijas,
tiesiskuma, lietderības un pienākuma apziņas”.
Reizē bijusī ministre aicina sagaidīt visu rosināto pārbaužu
rezultātus pirms izdarīt galīgus spriedumus par vakcīnu portfeļa
tapšanu.
Jau ziņots, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns ceturtdien, realizējot
savas pilnvaras, atzinis par nepieciešamu Personu un valsts tiesību
aizsardzības departamenta prokuroram veikt pārbaudi par Covid-19 vakcīnu
iepirkumu, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.
Prokurora pārbaudes gaitā tiks vērtēti visi apstākļi, kas saistīti ar
vakcīnu iegādi un tās rezultātā radušos situāciju. Tāpat pārbaudē
vērtēs arī 9.marta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu
par atteikšanos sākt kriminālprocesu saistībā par Covid-19 vakcīnu
iepirkumu.
Vienlaikus, kā ziņoja aģentūra LETA, lielākā daļa valdību veidojošās
koalīcijas frakciju līderu neredz nepieciešamību vērtēt arī Ministru
kabineta locekļu krimināltiesisko atbildību par neveiksmīgo Covid-19
vakcīnu iepirkumu. Tikmēr opozīcijas politiķi aicina prokuratūru vērtēt
ne tikai Veselības ministrijas ierēdņu, bet arī politiķu atbildību.
Kā ziņots, pirmajā vakcīnu pret Covid-19 iepirkumā, līdz 2020.gada
19.novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 “BioNTech/Pfizer”
vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 vakcīnu devu
iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja
vakcīnu devas, Latvija pieteicās tikai uz 100 000 devām. Līdz ar to,
Latvijai sākotnēji bija pieejami tikai 97 000 “BioNTech/Pfizer” ražotās
vakcīnas devas.
