Rīga, 27.maijs, LETA. Pilnīgi visiem sabiedriskajā sektorā strādājošiem pienāksies atlaišanas pabalsts tikai vienas mēnešalgas apmērā, paredz šodien valdībā konceptuāli pieņemtais lēmums.
Šī kārtība attieksies arī uz ministriem.
Valdība šodien akceptēja grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”, kas paredz, ka izglītības sistēmā nodarbinātajiem turpmāk pienāksies atlaišanas pabalsts vienas mēnešalgas apmērā. Līdz šim atlaišanas pabalsts bija no vienas līdz četru mēnešalgu apmērā atkarībā no darba stāža.
Šādu priekšlikumu likuma grozījumiem virzījusi Izglītības un zinātnes ministrija, vienlaikus uzsverot, ka šāda norma būtu jāattiecina uz visiem sabiedriskajā sektorā strādājošiem, ne tikai uz skolotājiem. Pēc diskusijām Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja, ka pabalsts tikai vienas mēnešalgas apmērā jānosaka visiem sabiedriskajā sektorā strādājošiem.
Kategoriski pret šādu valdības lēmumu iebilda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns. Viņš brīdināja, ka šāds lēmums radīs “ļoti nopietnu” reakciju no sabiedriskā sektora puses, kā arī tas ir “ļoti rupjš sociālā dialoga pārkāpums”. Baldzēns sacīja, ka par šādu Latvijas valdības lēmumu viņš informēs Eiropas Komisiju.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pēc valdības sēdes kritiski izteicās par Izglītības un zinātnes ministrijas rīcību, jautājumu laikus nesaskaņojot ar arodbiedrībām. Ieviest šādu pabalstu izmaksas kārtību Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics bija lūdzis jau 13.maijā. “Diemžēl šis jautājums nav ticis saskaņots ar arodbiedrībām,” vērtēja Dombrovskis.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis atzina, ka bija pārsteigts par šodien akceptētajiem grozījumiem, jo tie iepriekš netika saskaņoti.
Viņš uzskata, ka šos grozījumus nedrīkst attiecināt uz esošā sasaukuma deputātiem, kas tika ievēlēti pirms četriem gadiem. Ja grozījumi stāsies spēkā, deputātiem ar tiesas palīdzību būs visas tiesības pieprasīt pašreiz likumā noteikto tiesību izpildi.
Savukārt uz jauno sasaukumu tos attiecināt nav vērts, jo tad tie zaudē savu aktualitāti. Jaunsleinis izteica cerību, ka Saeima minētos grozījumus vērtēs, izejot no vienlīdzības principa gan pret valsts, gan pašvaldību deputātiem.
Savukārt iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) norādīja, ka viņas pārraudzītajā sistēmā šāda norma pastāv jau aptuveni mēnesi un darbinieki un arī policijas arodbiedrība to ir uztvēruši ar sapratni. “Šis ir krīzes situācijas risinājums,” teica politiķe.
Diskusiju laikā Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, skaidrojot esošo situāciju darbinieku atlaišanas pabalstu jomā, minēja piemēru, ka patlaban valsts pārvaldē no darba tiekot atbrīvoti salīdzinoši nesen pieņemti, tomēr ļoti spējīgi darbinieki tikai tāpēc, ka viņiem ir jāizmaksā mazāks atlaišanas pabalsts nekā ilgus gadus nostrādājušiem darbiniekiem.
Izglītības un zinātnes ministrijai gan tika dots laiks, lai likuma grozījumus saskaņotu ar arodbiedrībām, un pirms normatīva izskatīšanas otrajā lasījumā Saeimā iespējams iesniegt priekšlikumus pie nosacījuma, ja tie nerada papildu izdevumus budžetā.
Likums tiek papildināts ar pantu, kas attieksies uz Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmā nodarbinātajiem, valsts budžeta finanšu resursu ekonomijas nolūkos nosakot, ka atlaišanas pabalsts izmaksājams vienas vidējās mēnešalgas apmērā.
Kā norāda Finanšu ministrija, likumprojekts izstrādāts, lai precizētu un radītu vienotu likuma normu interpretāciju, kā arī tajā iekļauti papildu pasākumi atlīdzības izdevumu ierobežošanai.
Likuma grozījumi arī paredz, ka turpmāk valsts pārvaldē netiek izmaksātas ne tikai prēmijas un naudas balvas, bet arī netiek veikta materiālā stimulēšana, piemēram, par ikgadējo darbības novērtējumu, kā arī konkretizēts, ka atvaļinājuma pabalsts 2009.gadā netiek maksāts. Prombūtnē esošu amatpersonu vienlaicīgi varēs aizvietot ne vairāk kā viena amatpersona.
Tāpat institūcijas, lai nodrošinātu kopējo atlīdzībai paredzētā finansējuma samazinājumu, varēs noteikt nepilnu darba laiku. Lai nodrošinātu finansējuma samazinājumu atlīdzībai papildu citiem likumā paredzētajiem pasākumiem, tiek paredzēts, ka mēnešalgas samazināšanas rezultātā saglabājama mēnešalga, kas nav mazāka par 270 latiem.
Likums tiek papildināts ar jaunu pantu, kas nosaka ierobežojumu kompensācijas vai pabalsta izmaksai pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputātiem saistībā ar deputāta pilnvaru izbeigšanos, ja deputāts divu nedēļu laikā netiek nodrošināts ar iepriekšējo darbu, kā arī saistībā ar pašvaldību apvienošanos, ja deputātam netiek piedāvāts līdzvērtīgs amats. Tādējādi šobrīd esošais kompensācijas un pabalsta apmērs – trīs amatalgas – tiek aizstāts ar vienu amatalgu.
