No Latvijas reģioniem tikai Pierīgā
iedzīvotāju skaits saglabājies stabils, aģentūrai LETA norādīja
Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Statistikas pārvaldē minēja, lai gan Rīgā dzīvo trešā daļa Latvijas
iedzīvotāju, tomēr pēdējo 30 gadu laikā vērojama tendence iedzīvotāju
skaitam samazināties tāpat kā citos reģionos. Izņēmums ir Pierīga, kas
ir vienīgais reģions, kur iedzīvotāju skaits saglabājies stabils.
Apkopotie dati arī liecina, ka Pierīgā ir zemākais vidējais
iedzīvotāju vecums, bet augstākais vidējais vecums ir Latgalē, kur bijis
straujākais iedzīvotāju skaita kritums.
Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka Vidzemē ir lielākais latviešu
īpatsvaru – šajā reģionā 88% iedzīvotāju ir latvieši. Seko Kurzeme, kur
77% iedzīvotāju ir latvieši. Savukārt vismazāk latviešu ir Rīgā un
Latgalē – attiecīgi 47% un 46%.
Rīga un Pierīga, pēc statistikas pārvaldes datiem, ir reģioni, kas
izceļas arī ar augstākajiem nodarbinātības rādītājiem – attiecīgi 70% un
69% iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā ir nodarbināti. Savukārt zemākais šis
rādītājs ir Latgalē, kur 56% iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir
nodarbināti.
Lai arī Latgalē ir augstākais bezdarba līmenis, šajā reģionā ir viens
no zemākajiem ilgstošā bezdarba rādītājiem. Visvairāk ilgstošo
bezdarbnieku ir Vidzemē.
Tajā pašā laikā Kurzemē 5% iedzīvotāju darbavieta nav Latvijā, kas ir augstākais rādītājs starp reģioniem.
Veselības pašvērtējuma rādītāji liecina, ka veselīgāki paradumi ir
Rīgas un Pierīgas reģiona iedzīvotājiem – šajos reģionos biežāk uzturā
lieto augļus un dārzeņus, apmeklē ārstus, kā arī ir zemāks iedzīvotāju
ar lieko svaru vai aptaukošanos īpatsvars.
Šajos reģionos ir arī zemākie nabadzības rādītāji, kamēr augstākie nabadzības rādītāji ir Latgalē.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka Zemgalē ir augstākais tādu
iedzīvotāju īpatsvars, kuri jutušies laimīgi vai mierīgi pēdējo četru
nedēļu laikā.
Zemgalieši 2019.gadā bijuši līderi pēc vidējā atpūtas braucienu
skaita gadā – uz vienu reģiona iedzīvotāju pērn veikti vidēji 10
braucienu gadā. Šī reģiona iedzīvotāji arī visvairāk atvēl līdzekļus
ceļojumiem pa Latviju.
Savukārt visvairāk uz ārvalstīm ceļojumos devās Rīgas un Pierīgas
reģionu iedzīvotāji, bet Pierīgas iedzīvotāji bija līderi izmaksām,
kuras 2019.gadā atvēlēja ceļojumiem, – vidēji 673 eiro gadā ārvalstu
ceļojumiem un 244 eiro ceļojumiem pa Latviju.
