Latvijā ir augstākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Eiropas
Savienībā, atsaucoties uz statistikas datiem un pētījumiem, aģentūrai
LETA pavēstīja Veselības ministrija (VM), kas šī iemesla dēļ piedāvā 36
pasākumu kompleksu alkohola patēriņa mazināšanai.
Saskaņā ar VM pausto, 40% Latvijas iedzīvotāji alkoholu lieto
riskantā un pārmērīgā veidā, savukārt 15 gadus vecu zēnu un meiteņu
īpatsvars, kuri pēdējā mēneša laikā ir bijuši piedzērušies vismaz vienu
reizi, ir attiecīgi 14,6% un 17,9%.
Lai vērstu esošo situāciju par labu – samazinot alkohola nodarīto
kaitējumu sabiedrības veselībai, ierobežojot tā lietošanas izplatību un
radītās sekas, kā arī uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas
pakalpojumus -, VM piedāvājot “kompleksu pieeju” ar virkni veicamu
pasākumu.
To vidū ir arī sabiedrībā plaši pārspriestais priekšlikums vēl vairāk
ierobežot alkohola tirdzniecības laiku vakaros, taču VM aicina nevērtēt
šo ieteikumu atrauti no pārējiem. VM kopumā piedāvā 36 priekšlikumus,
kas ietver, piemēram, specializētas bērnu narkoloģijas nodaļas izveidi
un dažādu valsts apmaksāto pakalpojumu pilnveidi, tostarp uzlabojot
ambulatorās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas.
VM arī vēlas plašāk izvērtēt alkohola lietošanas sekas un veikt
dažādus pētījumus par alkohola patēriņu – gan vispārīgākā nozīmē, gan
konkrētu sociālo grupu kontekstā, piemēram, pētot alkohola ietekmi uz
grūtniecību vai analizējot pierobežas alkohola tūrismu.
Daļu pasākumu piedāvāts vērst konkrēti uz tirdzniecības
ierobežojumiem, piemēram, VM rekomendē izvērtēt iespēju aizliegt tirgot
alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, mazos
plastmasas iepakojumos, kuru tilpums nepārsniedz 0,2 litrus.
Tāpat viens no ministrijas priekšlikumiem paredz iekļaut alkoholisko
dzērienu marķējumā informāciju, kas mudina iedzīvotājus nelietot
alkoholu grūtniecības laikā vai vadot transportlīdzekli. Līdzīgi arī VM
aicina noteikt, ka mazumtirdzniecības vietās, kurās tirgo alkoholiskos
dzērienus, jābūt norādītai informācijai ar brīdinājumu, ka tos nevar
lietot nepilngadīgas personas un ka to lietošana kaitē veselībai.
VM uzskata, ka šis plāns ir radīts pēc “labākās politikas veidošanas
prakses, ko rekomendē arī Pasaules Veselības organizācija, piedāvājot
kompleksu iniciatīvu kopumu trīs virzienos – pieejamības ierobežošana,
stingri nosacījumi mārketingam un cenu politika, kas ir ilgtermiņa
darbības, turklāt vērtējamas kompleksi, ne atrauti viena no otras”.
Lai realizētu šo pasākumu kompleksu, VM jau pagājušajā gadā lūdza
papildu līdzekļus, taču tie netika piešķirti. Kopumā šim un nākamajam
gadam papildu nepieciešamais valsts budžeta finansējums būtu 6 384 158
eiro. No tiem šogad vajadzīgi 3 070 464 eiro, bet nākamgad – 3 313 694
eiro. Lai turpinātu šī plāna realizāciju, arī turpmāk ik gadu būtu
nepieciešams papildu finansējums 3 460 032 eiro apmērā.
Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu šim gadam, kā arī turpmākajiem, VM virzīs kā prioritāro pasākumu.
Pašlaik šis plāns līdz 26.jūlijam ir nodots publiskai apspriešanai,
un ikviens var aplūkot šos priekšlikumus VM mājaslapā. Pēc publiskās
apspriešanas, ja būs nepieciešams, attiecīgais likumprojekts tikšot
precizēts un pēc tam virzīts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē.
